Irāna sestdien, 6. maijā, izpildījusi nāvessodu Zviedrijas un Irānas dubultpilsonim Habibam Čābam, kurš tika apsūdzēts terorismā. Zviedrija nosodījusi disidenta nogalināšanu.
Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrems sestdien "Twitter" rakstīja, ka "nāvessods ir necilvēcīgs un neatgriezenisks sods, un Zviedrija kopā ar pārējo ES nosoda tā piemērošanu jebkuros apstākļos".
Čābs Irānā tika aizturēts 2020. gada oktobrī, kad viņš pazuda Turcijas apmeklējuma laikā.
Prāvā Teherānā, kura neatzīst dubultpilsonību, viņu notiesāja par "korupciju uz zemes", jo viņš esot vadījis nemiernieku grupējumu. 6. decembrī viņam piesprieda nāvessodu, kuru martā spēkā atstāja Irānas augstākā tiesa.
Zviedrija ir nosodījusi visus spriedumus.
Irānas tieslietu informācijas vietnē "Mizan Online" publicētajā paziņojumā pausts, ka nāvessods Čābam izpildīts sestdienas rītā.
Irāna par "teroristisku grupējumu" pasludinājusi Čāba vadīto "Harakat al Nidal" jeb Arābu cīņas kustību Ahvāzas atbrīvošanai. Teherāna to vaino par uzbrukumiem Hūzestānas provincē Irānas dienvidrietumos.
Ar naftas resursiem bagātajā provincē ir liela arābu minoritāte, un tās pārstāvji ilgstoši sūdzējušies par marginalizāciju.
Irānas varasiestādes apsūdzēja Čābu par uzbrukumu organizēšanu kopš 2005. gada ar Izraēlas un Zviedrijas izlūkdienestu atbalstu.
2020. gada decembrī Turcijas varasiestādes paziņoja, ka ir aizturētas 11 personas aizdomās par Čāba nolaupīšanu Stambulā, nogādāšanu Vanā netālu no Irānas robežas un nodošanu Irānas varasiestādēm.
Martā nāvessods tika piespriests vēl sešiem "Harakat al Nidal" pārstāvjiem. "Mizan Online" vēstīja, ka viņi organizējuši uzbrukumus "pēc savu Eiropas līderu rīkojuma". Irānas prokuratūra uzrāj, ka grupējuma līderi ir bāzēti Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā, kā arī saņem finansiālu un loģistikas atbalstu no Saūda Arābijas.
Cilvēktiesību organizāciju aplēses liecina, ka Irānā gadā izpildīto nāvessodu skaits ir otrs lielākais aiz Ķīnas.
Šogad Čābs ir jau trešais notiesātais ar dubultpilsonību, kuram Irānā izpildīts nāvessods.