/nginx/o/2023/08/22/15540784t1h48d1.jpg)
Nacionālā apvienība (NA) neredz, ka tai būtu jāatbalsta "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" vairākums, kas izveidojies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.
To šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja NA politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava, atbildot uz jautājumu par NA līdera Raivja Dzintara sacīto, ka NA nav jāstiprina iespējamā JV, ZZS un "Progresīvo" valdība.
Runa ir gan par ideoloģiskajām atšķirībām, kas šķir NA no "Progresīvajiem", gan arī valsts attīstībai par labu nenāktu, ka šādai koalīcijai atbalstu sniegtu NA, "iesaistoties tikai iesaistīšanās pēc", pauda politiķis.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) sacīja, ka attiecībā uz premjera kandidāta izvirzīšanu NA respektē "demokrātisko principu", ka JV ar lielāko balsu skaitu arī var veidot valdību. Premjera kandidāta izvirzīšanas kontekstā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) līdzīgi sacīja, ka NA respektē 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Gan Dombrava, gan aizsardzības ministre Mūrniece pauda, ka pašreizējais valdības modelis ir optimālākais, pēc nepieciešamības veicot tajā kādus precizējumus.
Mūrniece sacīja, ka ar Valsts prezidentu pārrunāti valdības veidošanas principi "neatkarīgi no tā, vai mēs būsim šajā valdībā vai nebūsim". Politiķe uzsvēra, ka valdības darbs jāvērtē pēc izdarītajiem darbiem.
Jau vēstīts, pēc Mūrnieces teiktā ar Valsts prezidentu pārrunāti nākamās valdības principi un darāmie darbi. NA politiķi no savas puses uzsvēruši valsts drošības prioritāti, tajā skaitā, robežas infrastruktūras ar Krieviju un Baltkrieviju izbūvi.
Kā norādīja cita NA politiķe, ekonomikas ministre Ilze Indriksone, tikšanās laikā tika pārrunāti arī ekonomiskās izaugsmes un reģionu attīstības jautājumi.
Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām.
Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.
Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.
Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai JV - līdzšinējo labklājības ministri Siliņu.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem".
Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.