Kaismīgas diskusijas patlaban Saeimā notiek par privatizācijas procesa noslēgšanu. Ekonomikas ministrija iesniegusi parlamentā likumprojektu pakotni par 30 gadus ilgušās reformas pabeigšanu. Tā cita starpā paredz arī pēc 3 gadiem dzēst atlikušos privatizācijas sertifikātus, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Neiztērēto sertifikātu joprojām ir gana daudz, un daļa opozīcijas partiju aizstāv ideju, ka tie jāsaglabā mūžīgi, lai to īpašnieki nevērstos tiesā pret valsti.
Ekonomikas ministrija iecerējusi beidzot pabeigt privatizācijas procesu Latvijā. Kā teicis kādreizējais premjers Māris Gailis –
valsts džinu izlaida no pudeles, valstij tas jādabū atpakaļ. Taču Saeimā privatizācijas pabeigšanai uzradušies pretinieki.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvija centās radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai. Okupācijas laika kopīpašumu novērtēja un izdalīja starp iedzīvotājiem, izmantojot privatizācijas sertifikātus. Ar tiem bija iespēja piedalīties dzīvojamā fonda privatizācijā un kļūt par valsts un pašvaldību īpašumu līdzīpašniekiem. Priekšlikums nāca no Tautas frontes vadības. Sertifikātus izmantoja, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus visiem.
1994. gadā pieņēma lēmumu sertifikātus ļaut izmantot valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijā. Viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība bija 28 lati jeb 37 eiro. Vidējā darba alga tolaik bija zem 40 latiem. Daudzi savus sertifikātus pārdeva. Otrreizējā tirgū to cena noslīdēja līdz pat 50 santīmiem. Parādījās starpnieki, kas uzpirka sertifikātus lielos apjomos.
Par sertifikātiem līdz 2003.gadam tika privatizēti 394 tūkstoši dzīvokļu, vairāk nekā 1,2 miljoni hektāru zemes, 128 miljoni uzņēmumu akciju un citi valsts un pašvaldību īpašumi.
Jau no 2005.gada ekonomikas ministrija cenšas privatizācijas procesu Latvijā pabeigt. Saeimā patlaban iesniegtie likumu grozījumi nosaka privatizācijas sertifikātu derīguma gala termiņu - 2026.gada 31.decembris. Pēc tā neizmantotie privatizācijas sertifikāti tiks dzēsti. Ekonomikas ministrijā uzsver, no iedzīvotājiem piešķirtajiem sertifikātiem (kopā piešķīra 112 380 000 sertifikātu, palika 1 980 000) neizmantoti palikuši vien nedaudz mazāk kā 2 procenti (1,8 procenti), bet to kopējā nominālvērtība ir diezgan liela - 70 miljoni eiro. (70 400 000 miljoni)
Sertifikātu kontus apkalpo kādreizējā Privatizācijas aģentūra, tagad SIA “Publisko personu aktīvu pārvaldītājs "Possesor”". Un ik gadu tas izmaksājot ap 400 tūkstošiem eiro.
"Possesor" neatklāj kontu turētāju vārdus. Zināms, ka 100 un vairāk privatizācijas sertifikātu ir 757 fizisku personu kontos un 20 juridisku personu kontos. Par to, ka privatizāciju sertifikātu pirkšana un pārdošana joprojām notiek, pārliecinājās arī “Nekā personīga”.
Raidījums sazvana firmu, kas atrodas vienā adresē ar Privatizācijas sertifikātu īpašnieku un tirgotāju biedrību. Tā vērsusies Saeimas Tautsaimniecības komisijā, iebilstot pret plāniem privatizācijas sertifikātus pēc 3 gadiem dzēst. Biedrība deputātiem iesniegusi zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa atzinumu. Tajā teikts, ka tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības princips, jo, laikā, kad tika laisti apgrozībā privatizācijas sertifikāti, īpašnieki paļāvās, ka tiem būs ekonomisks segums mūžam. Advokāts saskata augstus tiesvedības riskus, un valstij esot jādomā par alternatīviem piedāvājumiem - ļaut privatizācijas sertifikātu īpašniekiem iegādāties valstij pilnībā vai daļēji piederošus uzņēmumus.
Atzinumā minēts “airBaltic”, “Latvijas Mobilais telefons”, “Tet”. Advokāts uzskata, ka privatizācijas sertifikātu īpašniekiem būtu jādod tiesības iegādāties arī valsts uzņēmumu akcijas, kuras plānots kotēt biržā. Atzinumā norādīts “Latvijas pasts”, Ldz Cargo” un “airBaltic”.
Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka Privatizācijas sertifikātu īpašnieku un tirgotāju biedrību vada Igors Ronis. Linkedin viņš parādās kā kādas Kipras firmas konsultants. Biedrības valdē darbojas arī kādreizējais “Latvijas Krājbankas” viceprezidents Andrejs Surmačs,
kurš ir apsūdzētais krimināllietā par 90 miljonu eiro aizplūšanu no “Krājbankas” un arī atbildētājs bankas likvidatora ierosinātajā civillietā.
Īsu brīdi Surmačs bijis partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas konsultants.
Biedrības viedoklim, ka privatizācijas sertifikātus dzēst nevar, piekrīt Saeimas opozīcija.
Ekonomikas ministrijas iesniegtos likumprojektus par privatizācijas pabeigšanu un privatizācijas sertifikātu aprites beigām plānots skatīt pirmajā lasījumā nākamās ceturtdienas Saeimas sēdē.
