Makrons sociālās saziņas vietnē "X" apliecinājis, ka vēlas, lai jaunais premjers atjaunotu to drosmīgo pārmaiņu gaisotni, kas raksturoja viņa pirmās prezidentūras sākumu 2017.gadā.
"Zinu, ka varu paļauties uz Jūsu enerģiju un jūsu uzticamību," norādījis Elizejas pils saimnieks.
Atāla iecelšana kabineta vadītāja amatā tika prognozēta jau iepriekš, taču apstāklis, ka jaunā premjera vārds netika nosaukts pirmdien uzreiz pēc paziņojuma par Bornes demisiju, raisījis runas, ka daži smagsvari līdzšinējā valdībā nav apmierināti ar "Jaunā Gabriēla" straujo karjeru.
Starp neapmierinātajiem tiek minēts iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns un finanšu ministrs Bruno Lemērs, taču abiem tuvu stāvoši avoti to kategoriski nolieguši.
Tikmēr Bornes demisijas raksts, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, liecina, ka viņa atkāpusies pēc Makrona iniciatīvas un labprāt būtu palikusi premjera krēslā.
Kopš atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 2022. gadā Makronam nācies saskarties ar masu protestiem pret nepopulāro pensiju reformu, piedzīvot absolūtā vairākuma zaudēšanu parlamenta vēlēšanās un grūtības, cenšoties imigrācijas sistēmas reformu.
Ņemot vērā to, ka Makrons vairs nedrīkst kandidēt prezidenta vēlēšanās, vairāki ministri publiski pauduši satraukumu par iespējamo Lepēnas uzvaru 2027. gadā.
Konservatīvais laikraksts "Le Figaro" norāda, ka Borne aiz sevis atstāj trauslu politisko situāciju. "Sejas nomaiņa vadībā nemaina kopējo bildi," uzsver laikraksts, piebilstot, ka viņas pēctecim nāksies risināt milzu "kaudzi" politisko problēmu, tajā pašā laikā cenšoties apvienot sašķelto nāciju.