Vecāki, kas nevakcinē savus bērnus, – ko tas nozīmē pārējai sabiedrībai? Saruna ar bērnu infektoloģi Daci Zavadsku (6)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Yuganov Konstantin/ Shutterstock

Bērnu vakcinācija ir visefektīvākais profilakses veids, kas pasargā no saslimšanas ar infekcijas slimībām un smagām sekām vai pat nāves, ko var izraisīt tādas infekcijas slimības kā, piemēram, difterija, garais klepus, poliomielīts, masalas, pneimokoku infekcija un citas infekcijas slimības. Tomēr ir vecāki, kas izvēlas savas atvases nevakcinēt. Kādēļ tā un ko tas nozīmē pārējai sabiedrībai, portālam "Apollo.lv" skaidroja Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja prof. Dace Zavadska.

Latvijā vakcinācijas kalendārs paredz vakcinācijas sākšanu jau pirmajās dienās pēc dzimšanas. Visaugstākais inficēšanās risks ir maziem bērniem, tāpēc bērni jāvakcinē jau agrīnā vecumā. Latvijā bērnus vakcinē ģimenes ārsti, kā arī vakcināciju ir iespējams veikt vakcinācijas kabinetos un vakcinācijas centros.

Vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcinācijas par valsts budžeta līdzekļiem pienākas ikvienam bērnam, arī tad, ja viņš nav bijis vakcinēts savlaicīgi (medicīnisku vai citu iemeslu dēļ).

Nevakcinētam bērnam apmeklējot sabiedriskas vietas, palielinās inficēšanās risks gan pašam, gan apkārtējiem.

Bērnu vakcinācijas kalendārs pieejams šeit

Dace Zavadska norāda, ka gandrīz visu laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī ir diezgan laba vakcinācijas aptvere, un diezgan daudzām vakcīnkontrolējamām infekcijām, kas ir iekļautas valsts imunizācijas programmā, ir sasniegta ieteicamā vakcinācijas aptvere, kas nozīmē, ka ir sasniegts vakcinācijas aptveres procents konkrētai vakcīnai, lai infekciozais aģents necirkulē apkārt tādā apmērā, lai būtu epidēmijas vai uzliesmojumi.

"Protams, visas no šīm infekcijām, kas ir ieliktas vakcinācijas kalendārā, izņemot poliomielītu, atrodas mums apkārt, un mēs arī redzam pēc reālās situācijas, ka uzliesmojumi mums ir reti un tie parādās, kad kaut kur nokrītas vakcinācijas aptvere vai gadījumi tiek ievesti un apkārt ir pietiekami daudz nevakcinētu vai uzņēmīgu indivīdu, lai lielākā vai mazākā mērā šis uzliesmojums būtu.

Bet, protams, ir bijuši un būs tādi vecāki, kas savus bērnus atsakās vakcinēt. Tiešām varu teikt, ka tie vecāki, kuri bez īsta, patiesa medicīniska pamatojuma atsakās vakcinēt bērnus, viņi ir egoisti un dzīvo uz citu cilvēku rēķina, nekā citādāk to nosaukt nevar. Jo tie, kas vakcinējas, tie nodrošina viņiem to pietiekami drošo vidi apkārt.

Bet, tiklīdz nevakcinēto kļūs vairāk, tā bīstamība būs tieši viņiem," skaidroja speciāliste. 

Kādi tad ir biežākie argumenti vecākiem, kas nevēlas savus bērnus vakcinēt?

Līdzīgi kā citviet pasaulē, starp biežākajiem nevakcinēšanās iemesliem ir bailes no vakcīnām. Taču, vaicājot, no kā ir bail, konkrēta atbilde netiek sniegta. Tādēļ ar šiem vecākiem noris saruna, un visbiežāk izdodoties novērst vecāku bažas.

Vēl esot tādi, kuri nevēlas vakcinēt bērnus līdz viena gada vecumam, norādot, ka vakcinēs vēlāk.

"Tomēr, jo mazāks bērns, jo augstāka bīstamība. Lai kā mēs skatāmies, visas dzīves griezumā, īpaši pirmos trīs līdz sešus mēnešus, mazulim infekcijas var noritēt vissmagāk un visas no viņām var būt potenciāli letālas," uzsver Zavadska. 

Tāpat esot tādi vecāki, kuri domā, ka vakcīnas samazina imunitāti, lai gan patiesībā esot tieši pretēji. 

Reizēm grēkojot arī ģimenes ārsti vai citi medicīnas speciālisti, kuri ar tādiem ieganstiem kā, piemēram, atopiskais dermatīts, klepus vai slikta mazuļa pieņemšanās svarā attur no vakcinēšanās, kas esot viltus kontrindikācijas. "Mēs mēģinām arī daudz skaidrot saviem kolēģiem. Jo vieglāk ir tad, ja tās ir tikai vecāku iedomas, ka nevar vakcinēt, bet, ja to ir pateicis kāds mediķis, kurš nav speciālists infekcijas slimībās vai imunizācijā, ar to vecāku ir grūtāk runāt, jo vecāks apjūk - kuram tad ir taisnība? Tad nu cenšamies teikt, ka šī ir mūsu specialitāte un Ģimenes vakcinācijas centrā mēs strādājam lielākoties tieši ar šādiem bērniem, pieredze mums ir liela.

Ja nu kādam ir bažas, droši var nākt pie mums - mēs cenšamies atbildēt uz visiem vecāku jautājumiem."

Vaicāta, vai nevakcinēti bērni bieži saslimst ar slimībām, pret kurām varētu tikt vakcinēti, profesore skaidro, ka pietiekami bieži, tomēr nevajadzētu būt nevienam gadījumam. 

"Ja mēs skatāmies uz gripu, tad saslimst un saslimst smagi, tiek stacionēti simtiem bērnu - to mēs redzam katru gadu sezonā. Un tad atkal pienāk gripas epidēmija, pilna slimnīca, uz jautājumu, kāpēc tad bērns nav ticis vakcinēts, vecāki atbild, ka gripa neesot nekas tāds. 

Ja mēs runājam par masalām vai stingumkrampjiem, mums ir laba masalu vakcinācijas aptvere, tomēr gadījumi pastāv. Tā, piemēram, pagājušajā gadā bērniņš pāri gadam, kurš jau bija sasniedzis vakcinācijas vecumu, bet nebija vakcinēts, bija ar vecākiem kopā ceļojumā un inficējās. Ir jāsaprot, ka vairākām no šīm slimībām ir tūlītējās sekas un ir vēlīnās sekas, un masalas ir tipisks piemērs, kad var attīstīties pēc vidēji četriem līdz septiņiem gadiem komplikācijas, kas var būt fatālas. Tieši tāpat ar citām infekcijām. 

Šobrīd nevakcinēto bērnu vidū ir aktualizējušās vējbakas un Bērnu slimnīca jau kopš pagājušā gada ceļ trauksmi, ka tie bērni nonāk stacionārā un viņiem pievienojas sekundāras infekcijas, kas norit smagi.

Viņi visi varēja būt vakcinēti, bet vecāki izvēlējās nevakcinēt. Jautājot iemeslus, vecākiem šķiet - kas tad ir vējbakas, tā taču ir normāla bērnu infekcija! Bet tā tas nav. Lielai daļai tas tā ir, bet nekad nevar zināt, vai tavam bērnam būs komplikācijas un smaga gaita. Un tad, kad jau ir attīstījušās, tur ietekmēt diezgan maz ko var," skaidro Zavadska.

Infektoloģe uzsver, ka jebkuram sabiedrības loceklim jāatceras pamatprincipi par vakcīnām - jebkuru vakcīnu galvenais uzdevums ir novērst nāvi, smagu saslimšanu un, visbiežāk, arī hospitalizāciju. Un tālāk, atkarībā no vakcīnas veida un efektivitātes, būs vakcīnas, kur pēc pilna vakcinācijas kursa ar konkrēto infekciju saslimt nevar. Tad ir vakcīnas, piemēram, pneimokoku un hemofilo nūjiņu, kurām ir daudzi tipi, un vakcīnās iekļauj bīstamākos. Tie, kuri vakcinēti pret šīm saslimšanām, ja saslims, tad saslims viegli. 

Zavadskas pieredze liecina, ka biežāk ir vecāki, kas bērnus nevakcinē pret atsevišķām slimībām.

"Tie, kas nevakcinē vispār, tādi īstie antivakseri - izteikti pretinieki, viņi ir ļoti skaļi un palikuši skaļāki tieši pēdējos gados, tāpēc mums šķiet, ka viņu skaits pieaug, bet reālā dzīve un statistika, it sevišķi vakcinācijas aptvere, parāda, ka viņu skaits nemaz tā nepieaug. Vienkārši viņi ir skaļāki un mums rodas iespaids, ka viņu ir vairāk.

Tādi, kas atsakās no konkrētām vakcīnām - tādi ir bijuši un joprojām ir. Parasti šie vecāki atnāk un grib izvēlēties vakcīnas kā zviedru galdā. Viņiem ir radies priekšstats, ka ir pieejamas vakcīnas dažādās kombinācijās, bet tā nav. Jo ražotāji ražo tikai tās vakcīnas, kas tiešām ir nepieciešamas. Un mēs esam nonākuši zinātnes iespējās, attīstībā un pierādījumos tiktāl, ka cenšamies vienā vakcīnā salikt tik kombināciju, cik iespējams, jo tas ir daudz draudzīgāk cilvēkam un medicīnas nozarei. Un tā, ka mēs sakombinētu, ko vecāki grib, - tā nav iespējams," tā Zavadska. 

Viņa skaidroja: ja kāds nāk ar cerībām, kuras nav medicīniski pamatotas, šie vecāki savu mērķi nesasniegs. 

Ko nevakcinēti bērni nozīmē pārējai sabiedrībai? 

Nevakcinēti bērni vakcinēto daļu neapdraud, tomēr viņi ir drauds trauslajai sabiedrības daļai dažādos vecumos. Gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem. 

"Ja nevakcinētais saslimst, tad blakus kāds uzņēmīgais, kurš vai nu nav varējis saņemt vakcīnu, vai nav pēc tās aizgājis - jo vecie cilvēki bieži vienkārši nav aizgājuši vakcinēties, ir apdraudēts. Vai, piemēram, onkohematoloģiskie bēniņi, kuriem ir onkoloģiskās slimības – viņi varbūt pirms tam ir bijuši vakcinēti, bet tad, kad viņi ir slimi, viņi saņem tādus medikamentus, kas viņu aizsardzību būtiski nomāc. Un tad tāds nevakcinēts, kuram vecāki iedomājas, ka viņš ir pasaules naba, un kurš saslimst, nonāk vienā veikalā, vienā sabiedriskā transportā, noteikti viņu apdraud. Tomēr tie, kas ir veseli un vakcinēti, - tos viņi īsti neapdraud," skaidro infektoloģe. 

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu