Eksperts: ES neiestāsies par pilnīgu Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rezultātu neatzīšanu (1)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Jānis Kapustāns.
Jānis Kapustāns. Foto: Ieva Lūka/LETA

Eiropas Savienība (ES) kritizēs Krievijas prezidenta "vēlēšanas", neiestājoties par pilnīgu "vēlēšanu" rezultātu neatzīšanu, tādu viedokli pauda ārlietu eksperts, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.

Viņš atzīmēja, ka nav ne šaubu, nedz būs arī pārsteigums, ka pēc gaidāmajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām" par uzvarētāju atzīs līdzšinējo režīma līderi Vladimiru Putinu. Kapustāns salīdzināja šīs "vēlēšanas" ar tām, kas 2020. gadā notika Baltkrievijā, kad vēlēšanu rezultātu viltošana bija tādā mērogā, ka to pamanīja gan baltkrievi, gan sabiedrības citās valstīs.

Rietumvalstis pieņēma lēmumu neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju.

"Praktiski tas nozīmē, ka Rietumvalstu augstākajā līmenī ar šādu "prezidentu" nevar notikt nekādas tikšanās un sarunas. Pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kas notika augustā, Lukašenko nebija pilnībā izolēts. Piemēram, toreizējais Latvijas premjers 16.janvārī darba vizītē apmeklēja Minsku. Tomēr jāpiebilst, ka tolaik, pirms vēlēšanu rezultātu masveida falsifikācijas, savstarpējās attiecības bija labākas. Tad bija pavisam cita situācija" norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs.

Kapustāns atzina, ka Krievijas gadījumā situācija ir daudz sarežģītāka. Tā ir liela valsts un tāpēc atklāts ir jautājums, kāda beigu beigās būs Rietumu reakcija, iespējams, tā būs daudz atšķirīgāka ES bloka iekšienē un ne tik viennozīmīga kā tā bija Lukašenko gadījumā.

Eksperts uzsvēra, ka Rietumvalstis vēlas saglabāt saziņas kanālus ar Krieviju arī augstākajā līmenī, pat ja tie pašlaik lielā mērā ir apturēti.

"Der atcerēties, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons diezgan ilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā turpināja sazvanīties ar Putinu. Tāpat jāpiemin, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ik pa laikam tiekas ar Putinu. Ja ES gribētu nākt klajā ar kopīgu paziņojumu, ka bloks neatzīst Putinu par leģitīmu valsts vadītāju, tad iebildumi varētu būt gan Ungārijas, gan arī Slovākijas premjerministriem," sacīja ārlietu eksperts.

Viņa ieskatā, pēc Krievijas prezidenta "vēlēšanām" no ES nesekos tik stingra reakcija.

Kapustāns arī norādīja, ka jau tagad Krievijas prezidentu "vēlēšanu" process nenotiek atbilstoši starptautiskiem demokrātiskiem standartiem. Viņaprāt, viens no pārkāpumiem ir "vēlēšanu" norise okupētajās Ukrainas teritorijās, kas starptautiski nav atzītas kā Krievijas teritorijas sastāvdaļas. Krievijā nav arī īstas opozīcijas, bet gan "kontrolētā opozīcija", kas nekādā veidā neapdraud režīma līderi. Tāpat Krievijā plaši tiek izmantots esošās varas resurss, masveidā aģitējot par Putinu.

"ES varētu nākt klajā ar dažāda veida paziņojumiem, dažādu nelikumību izgaismošanu, bet bloks varētu izvairīties no tik krasas nostājas, jo ir pragmatiskais aspekts - vēlēšanās saglabāt diplomātiskos sakaru kanālus. [..] Nevar izslēgt arī tādu scenāriju, ka Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rezultātus neatzīst, piemēram, Baltijas valstis vai Polija. Šīs valstis varētu nākt klajā ar stingrāku nostāju, taču tas tā arī varētu palikt - kā atsevišķu valstu nostāja. Lielās ES valstis un ASV gribēs atstāt vaļā tiešos saziņas kanālus," uzsvēra Kapustāns.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka aicinājusi Lietuvu neatzīt martā gaidāmās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā, uzsverot, ka tās tiks organizētas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tādēļ nav uzskatāmas par likumīgām.

"Šodien kā Ukrainas parlamenta pārstāve es lūdzu jūs atbalstīt rezolūciju par Krievijas prezidenta vēlēšanu likumības neatzīšanu. Putins vēlas organizēt vēlēšanas arī pagaidu okupētajās teritorijās. Mums tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, un mēs lūdzam Lietuvas parlamentu atbalstīt tādu rezolūciju un neatzīt tādas vēlēšanas," Kondratjuka pirmdien Viļņā teica žurnālistiem.

Tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15. marta līdz 17. martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030. gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu