Iedzīvotāju satraukums par drošības situāciju valstī varētu būt skaidrojams ar nepietiekamu informētību par notiekošo un par Latvijas aizsardzības spējām, intervijā Latvijas Radio pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa iedzīvotāju satraukumu par drošību valstī izskaidro ar nepietiekamu informētību
Viņa informēja, ka ir lūgusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Leonīdu Kalniņu uzrunāt arī reģionālo presi un pastāstīt, kādi darbi tiks veikti uz robežas, lai nomierinātu iedzīvotājus un kliedētu viņu neziņu. "Skaidrs, ka ne jau katrs no savas mājas lasa tviteri vai preses relīzes, tāpēc ļoti svarīgi arī caur reģionālajiem medijiem pastāstīt, ko mēs šobrīd darām uz robežas un kāpēc mēs to darām," sacīja premjere.
Viņa klāstīja, ka Latvija stiprina savas aizsardzības spējas, lai tās būtu vienotas visā Baltijā. Tas ir redzams jau patlaban un būs redzams arī nākotnē.
Politiķe skaidroja, ka NBS pirms pāris dienām izplatītais paziņojums, ka Latvijas sabiedrībai šobrīd nav pamata uztraukties, ir reakcija uz Kremkļa izplatīto propagandu ar mērķi biedēt Baltijas un NATO valstis.
Premjere piebilda, ka Latvija aizsardzības jomā dara visu, kas ir mūsu spēkos, un viņa esot lepna ar Latvijas armiju. "Mums nav pamata sev pārmest, ka nedarītu pietiekami," uzsvēra valdības vadītāja.
Kā ziņots, valdība šonedēļ apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas, sensorus.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, jau ir sākušies šomēnes.