ZZS atbalsta Bražes iespējamo kandidatūru ārlietu ministra amatam

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže piedalās preses konferencē pēc NATO Noturības simpozija "Noturība satricinājumu laikmetā" atklāšanas pasākuma.
NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže piedalās preses konferencē pēc NATO Noturības simpozija "Noturība satricinājumu laikmetā" atklāšanas pasākuma. Foto: Paula Čurkste/LETA

Jāsagaida Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un "Jaunās vienotības" oficiāls paziņojums par ārlietu ministra amata kandidātu, taču neoficiāli izskanējusī diplomātes Baibas Bražes kandidatūra būtu pieklājīgs, adekvāts piedāvājums, norāda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

"Svarīgākais ir sagaidīt oficiālu paziņojumu šajā jautājumā. Bet citādi - tas ir ļoti adekvāts, pieklājīgs piedāvājums. Visu cieņu," sacīja valdības koalīcijā ietilpstošās ZZS frakcijas vadītājs.

Bražes izvirzīšanas gadījumā kandidāti gribēs uzklausīt arī ZZS frakcijas deputāti, norādīja Rokpelnis.

Vaicāts par to, kāpēc ārlietu ministra amata kandidāta atrašana prasījusi nedaudz ilgāku laiku nekā sākotnēji bija plānots, ZZS politiķis norādīja, ka šo procesu vērtē kā optimālu. Lai gan parasti vēlamies, lai viss notiek gan labi, gan ātri, tomēr ļoti reti abas šīs lietas sakrīt, uzsvēra politiķis.

Kā ziņots, saskaņā ar neoficiālu informāciju JV pirmdien ārlietu ministra amatam plāno izvirzīt Braži. Siliņa atturas tieši komentēt šo informāciju, taču pauž, ka uzrunājusi "esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam - profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā".

Plašāks paziņojums šajā jautājumā plānots pirmdien, lai jau tuvākajā laikā nākamo ārlietu ministru amatā varētu apstiprināt Saeima, aģentūrai LETA pavēstīja premjerministres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Braže piekritusi kandidēt, ja oficiāli tiks izvirzīta, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Televīzija ziņo, ka Bražes kandidatūrai atbalstu neoficiāli jau izteikuši frakcijas deputāti, un JV viņu plāno oficiāli nominēt pirmdien. Viņa plānojot iestāties JV.

Aģentūrai LETA divas nedēļas nav izdevies sazināties ar Braži pašu, lai uzklausītu viņas domas par iespēju ieņemt ārlietu ministra amatu.

Iepriekš tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Siliņa žurnālistiem iepriekš norādījusi, ka Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu, arī koalīcijā būšot vajadzīga diskusija. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu