Krievijas militāro spēju atjaunošanas ierobežošana ir ļoti būtisks Latvijas drošības jautājums, un, liedzot attiecīgo preču sūtīšanu, to var paveikt ar dažādiem risinājumiem, šodien pēc sarunas ar vairākām Saeimas frakcijām norādīja ārlietu ministra amata kandidāte, diplomāte Baiba Braže.
Kā piemērus viņa minēja Eiropas Savienības (ES) līmeņa mehānismus, sankciju "iedzīvināšanu" valstu divpusējās sarunās, informācijas apmaiņu, tajā skaitā par muitas jautājumiem, kā arī norādīja uz citām pieejām.
Efektīvākais risinājums būtu attiecīgo preču iekļaušana ES sankcijās, tāpat jāņem vērā, ka kopējā tirdzniecības politika ir ES kompetences jautājums, atzīmēja Braže.
Diplomāte pozitīvi novērtēja jau panākto vienošanos par tarifa uzlikšanu Krievijas lauksaimniecības produktiem.
Atbildot uz jautājumiem par mangāna rūdas tranzīta aizlieguma noteikšanas procesu, ārlietu ministra amata kandidāte norādīja, ka valdības pozīcija ir šāda aizlieguma noteikšana ES līmenī. Plašāk, kurā līmenī to risināt, politiķe varētu komentēt pēc balsojuma Saeimā par viņas kandidatūru.
Kā ziņots, ārlietu ministra amata kandidātei Bražei ir Saeimas vairākuma atbalsts, liecina koalīcijas partiju paustais atbalsts pēc šodienas tikšanās ar amata pretendenti.
Bražei atbalstu paudušas "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas. Vairākas parlamenta frakcijas šajās dienās tiekas ar ārlietu ministra amata kandidāti.
Saeima par diplomātes Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā plāno lemt piektdien, 19.aprīlī.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām JV iekšienē ārlietu ministra amatam nolēma virzīt diplomāti Braži.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.
Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam.
Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.
