VIDEO Aiz priekškara: Kremļa kalpi klusē par plūdu postījumiem un turpina sludināt par neizbēgamo karu ar NATO (4)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Ekrānuzņēmums no video.

Kremļa propagandas un arī ziņu raidījumus aizvien vairāk raksturo kopīga tendence – pēc iespējas mazāk runāt par iekšpolitiku, izņemot, protams, Krievijas prezidenta Vladimira Putina kārtējās aktivitātes.

Pat Krievijas ziņu raidījumos teju 90% raidlaika veltīti ārpolitikai, to skatītāji par Krievijas iekšpolitiskajām norisēm uzzina minimāli. Izņēmums ir Putina kārtējās vizītes uz reģioniem un kādas jaunas militārās rūpnīcas atklāšana. Pat par postošajiem plūdiem, kas atsevišķos reģionos sasniedza katastrofālus apmērus, ziņās vēstīja salīdzinoši maz, liekot uzsvaru uz to, ka "situācija tiek kontrolēta".

Tā vien šķiet, ka visi Kremļa kontrolētie mediji savus resursus koncentrē uz ārpolitiku, lai krievos stiprinātu pārliecību par "ārēja ienaidnieka apdraudējumu dzimtenei", kas rezultētos Otrā pasaules kara vadmotīvā "visu uzvarai, visu frontei".

Aizvadītajā nedēļā jaunu liesmu padzisušajam ideoloģiskajam ugunskuram piešķīla Irānas uzbrukums Izraēlai un nemitīgi aprunātais un nedēļas nogalē sagaidītais ASV Pārstāvju palātas lēmums par 60 miljardu dolāru palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs savā šovā turpināja sludināt, ka karš ar NATO ir neizbēgams. Likme esot – vai nu mēs, vai viņi. Krievijai esot jādod preventīvs kodoltrieciens pa Rietumu militāro infrastruktūru.

ASV esot teroristu valsts

Kā jau bija sagaidāms, propagandisti saistībā ar ASV palīdzības paketes Ukrainai atbalstīšanu laida darbā smago artilēriju. Visa Kremļa ideoloģiskā svīta klāstīja, ka, piegādājot Ukrainai ieročus, tostarp tālas darbības raķetes, ASV atbalsta "banderoviešu terora aktus", kurus tie veic pa Krievijas teritoriju. Līdz ar to Amerika ir uzskatāma par teroristu valsti. Vēl vairāk - tā kā ASV apsver iespēju Krievijas iesaldētos finanšu līdzekļus nodot Ukrainai, tad Savienotās Valstis esot uzskatāmas par finanšu teroristu, lai ko tas arī nenozīmētu.

Lai arī krievi runā par to, ka Krievija amerikāņiem noteikti atbildēšot par palīdzības sniegšanu Ukrainai un atbilde būšot "asimetriska" (proti, jaudīgāka par amerikāņu "nodarījumu"), skaidrs, ka tā ir tikai retorika pašmāju vajadzībām. Nav pārsteigums, ka propagandisti, izņemot pļāpas, ka krievi nepieļaušot sarkano līniju pārkāpšanu, nekādā veidā neieskicē, kāda tad varētu būt iespējamā atbilde. Solovjova klaigas par kodoltriecieniem nav uztveramas nopietni. Tas arī ir saprotami, jo skaidrs, ka krievi nekādu "asimetrisku atbildi" ASV dot nevar. Realitāte ir tāda, ka krievi, pat ļoti gribēdami, nekādu kaitējumu Amerikas drošībai vai ekonomikai izdarīt nespēj. Tādēļ atliek tikai bezspēcībā draudēt ar kodolrungu.

Arī paziņojumi, ka karš ar NATO ir neizbēgams, neiztur nekādu kritiku, jo Ziemeļatlantijas alianse, kas ir koncentrēta tikai un vienīgi uz aizsardzību, kas arī ierakstīts organizācijas statūtos, uzbrukuma karu ar Krieviju nekad neuzsāks. Savukārt Krievijai, kas visus militāros spēkus koncentrējusi Ukrainā, nav nedz militāras, nedz ekonomiskas kapacitātes uzsākt karu ar NATO.

Līdz ar to propagandistu apzinātā kara gaidu uzkurināšana ir domāta tikai un vienīgi pašmāju vajadzībām, lai mobilizētu iedzīvotājus un tos emocionāli vienotu pret ārējo ienaidnieku. Faktiski, kamēr krievi dzīvo mākslīgi un apzināti radītās kara gaidās, Kremļa režīms var justies absolūti drošs un pieņemt tādus lēmumus, kādus vien vēlas. Jo likme taču ir daiļrunīgi augsta: mēs vai viņi.

Ukrainas izaicinājumi

Krievi jau kopš rudens runā par to, ka Ukraina karu ir zaudējusi. Pēdējā laikā Kremļa retorika par Ukrainas drīzo kapitulāciju ir pieaugusi. Tā, protams, ir vēlmju domāšana, lai arī Ukrainas situācija patiešām ir ārkārtīgi sarežģīta. Ukraiņiem trūkst ne tikai ieroču un munīcijas, bet arī karavīru. Līdz nesenajam ASV lēmumam par atbalsta piešķiršanu situācija bija pavisam drūma.

To, protams, savā labā izmanto propagandisti. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva pamanījās arī samelot, atsaucoties uz CIP vadītāja Viljama Bērnsa teikto, ka bez ASV palīdzības Ukraina karu līdz gada beigām zaudēs. Skabejeva raidījumā atstāstīja Bērnsa teikto, ka Ukraina zaudēs, nepiebilstot, ka CIP šefs šādu iespēju pieļauj tikai tad, ja amerikāņu atbalsta nebūs.

Propagandisti pašlaik raujas vaiga sviedros, lai pašmāju sabiedrību pārliecinātu, ka amerikāņu atbalsts kara gaitu ietekmēt nav spējīgs un krievi visus amerikāņu ieročus iznīcināšot.

Tomēr domnīca "Atlantic Council" norāda, ka "līdz ar šī palīdzības likumprojekta pieņemšanu Krievijas veiktā demoralizācijas kampaņa ir cietusi smagu neveiksmi. Tā ir arī neveiksme Krievijas kara centieniem, un ne tikai tāpēc, ka ukraiņiem tagad būs vairāk munīcijas. Pēkšņi Krievijas militārpersonas un Krievijas sabiedrība atkal saskaras ar ļoti ilga kara izredzēm. Ukraina, kuru atbalsta apvienotie ASV un Eiropas Savienības militārie un ekonomiskie spēki, ir daudz citādāks pretinieks nekā izolētā un vienatnē esošā Ukraina".

Tajā pašā laikā nevajag lolot ilūzijas par drīzu Ukrainas uzvaru. ASV militārais analītiķis un Ārpolitikas pētniecības institūta Eirāzijas programmas vecākais līdzstrādnieks Robs Lī uzskata, ka pat ar jauno amerikāņu palīdzību "Krievijai joprojām būs artilērijas priekšrocības, tās vienkārši nebūs tik lielas".

"Putins un viņu atbalstošie propagandisti valsts televīzijā vairākkārt ir paziņojuši, ka viņu mērķis nav iegūt atsevišķas papildu teritorijas, bet gan kontrolēt visu Ukrainu. Viņi nevēlas apmainīt zemi pret mieru. Viņi vēlas ieņemt Harkivu, Odesu, Kijivu un citas pilsētas. Tagad, kad viņu mērķi kļūst grūtāk sasniedzami, ir piemērots brīdis demokrātiskajām valstīm, kas atbalsta Ukrainu, pārkalibrēt arī kopējo stratēģiju," raksta "Atlantic Council".

Tikmēr laikraksts "Financial Times" atsaucas uz 21.aprīlī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka Ukrainas armija pēdējos mēnešos ir zaudējusi iniciatīvu frontē. Vienlaikus Zelenskis pauda, ka "no brīža, kad nonāksim pie jaunpiegādātajām ieroču sistēmām, mēs varam runāt par jaunu laika grafiku".

Krievi atbalsta Irānu

Visu aizvadīto nedēļu Kremļa propagandisti apsprieda Irānas uzbrukumu Izraēlai, uzsverot, ka tas bijis leģitīms un attaisnojams. Proti, krievi klāstīja, ka Izraēlas uzbrukums Irānas vēstniecībai Damaskā bijis nelikumīgs, tādēļ Irānai bijušas visas tiesības atbildēt. Solovjovs bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu, kurš pauda, ka Izraēlas uzbrukums Irānas vēstniecībai bija pamatots ar drošības apsvērumiem, nosauca par "trulu cūku".

Odiozais "politologs" Sergejs Mihejevs tikmēr pauda, ka Rietumu atbalsts Izraēlai un Irānas nosodījums apliecinot, ka "baltie cilvēki", pēc Rietumu domām, esot augstāka rase un viņiem uzbrukt nedrīkstot, kamēr uzbrukumi musulmaņiem [Irānas vēstniecībai] esot pilnībā pieļaujami.

Propagandisti priecājās, ka Irāna esot pierādījusi savas militārās spējas un to, ka ir spējīga par sevi pastāvēt. Jāpiebilst, ka Irāna ir tuvs Krievijas sabiedrotais Tuvo Austrumu reģionā, turklāt svarīga ieroču piegādātāja. Karā Ukrainā Krievija aktīvi izmanto Irānas piegādātos dronus.

Radio "Brīvā Eiropa" norāda, ka Kremlim potenciālie ieguvumi no Irānas uzbrukuma Izraēlai ir gan plaši, gan diezgan specifiski. Vairāk nekā divu gadu laikā, kopš Putins uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņš arvien vairāk ir attēlojis tur notiekošo karu kā daļu no plašākas konfrontācijas, kurā Krievija aizstāv sevi un pārējo pasauli no Rietumiem un jo īpaši ASV.

Uz šī fona Irānas uzbrukums Izraēlai var pozitīvi ietekmēt Kremļa propagandu, sniedzot Krievijai jaunus materiālus, ko tā var izmantot, lai uzsvērtu tās publiskos stāstījumus par karu Ukrainā un tās izrēķināšanos ar Rietumiem.

"Tas, ka Maskava atbalsta irāņus ANO Drošības padomē, nav pārsteigums. Teherāna turpina palīdzēt Krievijai tās karā pret Ukrainu, savukārt Maskava vēlas izmantot Tuvo Austrumu krīzi un apvainojas uz to, ko tā uzskata par pārmērīgiem Izraēlas gaisa triecieniem Sīrijā. Kamēr Izraēla bija pagājušās nedēļas nogales Irānas upuris, "Shahed" bezpilota lidaparāti turpina bombardēt Ukrainas pilsētas, un Ukraina drīzumā var saskarties arī ar Irānas piegādāto ballistisko raķešu triecieniem. Tas ir vēl jo vairāk iemesls, kāpēc Vašingtonai un tās sabiedrotajiem bez turpmākas kavēšanās jāstiprina Ukrainas pretgaisa aizsardzība," uzsver domnīcas "Foundation for Defense of Democracies" analītiķis Džons Hardijs.

Savukārt Zelenskis Izraēlas situāciju saistīja ar Ukrainu, norādot, ka, tāpat kā Izraēlai, Ukrainai ir uzbrukuši Irānā ražotie bezpilota lidaparāti un raķetes. Gan Krievijas, gan Irānas rīcība apdraud drošību visā pasaulē, uzskata Zelenskis.

Tikmēr paši krievi sevi identificē ar irāņiem, kas drosmīgi stājas pretī "sātaniskajiem" Rietumiem, un Putins it nemaz neapvainojas, kad krievu propagandisti viņu dēvē par līderi tam, ko civilizētā pasaulē uzskata par teokrātisku fašismu.

Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām