Aizsaulē devusies grafiķe Baņuta Ancāne

Ancāne strādāja grafikā, oforta un litogrāfijas tehnikās, grāmatu grafikā, kopš 20.gadsimta 90.gadiem pievērsusies galvenokārt pasteļglezniecībai, akvareļglezniecībai, arī fotogrāfijai. Māksliniece veidojusi darbus portreta, klusās dabas, ainavas žanros, veidojusi figurālas, arī reliģiskas kompozīcijas.

Viņa 1948.gadā uzsāka mācības Subatē un no 1949. līdz 1951.gadam mācījās Rīgas Zālīša pamatskolā, tagadējā Rīgas Valda Zālīša sākumskola, pēc tās reorganizācijas mācījās Rīgas 3.vidusskolā. Patlaban ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 2 ir izvietota pamatskola "Rīdze".

Mācību laikā Ancāne sākotnēji apguva klavierspēli pie pedagoģes Olgas Neimanes-Zālītes, tomēr vidusskolas gados interese par vizuālo mākslu bija lielāka un pēc konsultācijas pie tolaik LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) prorektora, keramiķa Georga Kruglova tika sarunātas privātās nodarbības pie grafiķes Karmenas Dāles.

Pēc vidusskolas beigšanas 1959.gadā Ancāne strādāja Lauksaimniecības akadēmijas, tagadējās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes bibliotēkā un apmeklēja LPSR Arodbiedrību centrālās padomes Kultūras nama zīmēšanas un gleznošanas studiju.

Ancāne 1961.gadā iestājās LMA Grafikas nodaļā. Māksliniecei specializējoties grāmatu grafikā, viņa veidojusi ilustrācijas Frīdas Vidgorovas un Tamāras Pečernikovas grāmatai "12 drosmīgie", ko 1965.gadā izdeva "Liesma".

Studējot LMA Ancāne piedalījās Republikāniskās "Mākslas dienu" izstādes laikā notiekošajā studentu patstāvīgo darbu izstādē.

Viņa 1967.gadā absolvējusi LMA Grafikas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu "Latviešu mākslinieku portreti: Luijs Šmits, Kārlis Sebris, Rasma Garne, Antra Liedskalniņa", oforta tehnikā. Pēc LMA absolvēšanas, no 1968.gada Ancāne darbojusies LPSR Mākslas fonda (MF) Eksperimentālā estampa darbnīcā, kas ir tagadējais LMS muzejs.

MF Eksperimentālajā estampa darbnīcā nodrošināja LMS biedriem darbu realizāciju, un iekļaušanu plānotās izstāžu mākslas darbu kolekcijās, kas norisinājās Latvijā un visā bijušajā PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā "Mākslinieku nams" 11.novembra krastmalā 35, Rīgā. MF darbnīca bija radošo diskusiju un pārrunu vieta, kur Ancāne satika māksliniekus tādus māksliniekus kā Jāni Pauļuku un veidoja 1978.gadā viņa portretu.

Ancāne 1968.gadā kopā ar Vizmu Krieviņu tika iekļautas grafiķu radošajā grupā bijušās PSRS Mākslinieku savienības Jaunrades namā litogrāfijas un oforta darbnīcā Seņežā, Krievija. Grafiķei tas bija nozīmīgs radošs periods un viņa ar pārtraukumiem darbojās Seņežas jaunrades namā līdz 1978.gadam.

Viņa bija pedagoģe LMA Sagatavošanas kursos. Māksliniece bija kādreizējā Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras Tēlotājas mākslas akvareļglezniecības pedagoģe no 1976.gada. Grafiķe bija pedagoģe mākslas studijā "Arhitektu namā" no 1985.gada.

Ancāne pēc LMA absolvēšanas turpināja piedalīties izstādēs. Māksliniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes. Viņa ilustrējusi vairākas grāmatas, piemēram, arābu dzejnieka Šeiha Mušrifutdīna Saadī Šīrāzī "Rožudārzs", ko "Liesma" izdeva 1983.gadā, Johana Volfganga Gētes grāmatu "Dzeja", ko "Liesma" izdeva 1983.gadā, Annas Sakses darbu "Zāles stiebrs",ko "Liesma" izdeva 1987.gadā, Ivana Turgeņeva darbu "Dzejoļi prozā", ko 1990 izdeva "Zvaigzne".

Mākslinieces daiļrade novērtēta ar apbalvojumiem un atzinībām. Saņēmusi diplomu 4.Vissavienības estampa izstādē 1974.gadā, diplomus 4. un 5.Tallinas grafikas triennālē 1977 un 1980.gadā, diplomu 2.Rīgas miniatūrgrafikas triennālē 1987.gadā, LMS diplomu un medaļu par labāko jaunrades sasniegumu 1988.gadā.

Ancāne bijusi LMS biedre no 1969.gada. Māksliniece 1973.gadā bija ievēlēta LMS Revīzijas komisijā. Viņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no grafiķes Ancānes notiks 29.aprīlī plkst.15 Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē.