Premjere no potenciālajiem eirokomisāra amata pretendentiem gaida vismaz Dombrovska līmeņa kompetenci un ietekmi

LETA
Ministru prezidente Evika Siliņa un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis piedalās partijas "Vienotība" Rīgas nodaļas biedru sapulcē, kuras laikā plānotas vadības vēlēšanas.
Ministru prezidente Evika Siliņa un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis piedalās partijas "Vienotība" Rīgas nodaļas biedru sapulcē, kuras laikā plānotas vadības vēlēšanas. Foto: Zane Bitere/LETA

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no potenciālajiem eirokomisāra amata pretendentiem gaida zināšanas un ietekmi Eiropas Komisijā (EK) vismaz tikpat augstā līmenī, kā pašreizējam EK priekšsēdētājas izpildvietniekam ekonomikas jautājumos Valdim Dombrovskim (JV), pauda Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Zoldners apgalvoja, ka jautājums par nākamo eirokomisāru Ministru prezidentes darba kārtībā būšot vien pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Pašlaik Latviju EK turpina pārstāvēt Dombrovskis, bet jebkuram potenciālam jaunam kandidātam būšot sevi jāpierāda.

"Jebkuram potenciālam jaunam kandidātam, neatkarīgi no partijas piederības, likumsakarīgi nāktos skaidrot sabiedrībai, vai viņa spējas efektīvi strādāt EK, zināšanas un iespējas iegūt iespējami ietekmīgāku pozīciju EK ir vismaz tikpat augstā līmenī kā Dombrovskim," pauda Siliņas birojā.

Taujāts, vai "Jaunajai vienotībai" (JV) nav bijušas domstarpības ar "Progresīvajiem", kuru pārstāvji arī izteikušies, ka gatavojas pretendēt uz Latvijas eirokomisāra amatu, Zoldners sacīja, ka "koalīcijas partiju starpā par eirokomisāra jautājumiem domstarpības nav bijušas".

Tiesības nominēt ES komisāra amata kandidātu Latvijā ir deleģētas valdības vadītājam, pašreiz šo amatu ieņemot "Jaunās vienotības" politiķei Evikai Siliņai. Pēc pēdējām divām EP vēlēšanām no Latvijas komisāra amatam ticis virzīts JV politiķis Dombrovskis, un tas noticis pēc tam, kad šis politiskais spēks EP vēlēšanās Latvijā bija savācis lielāko balsu skaitu. Kandidāta virzīšana allaž vispirms apspriesta arī tā brīža valdošajā koalīcijā.

Dombrovskis ir paudis gatavību kandidēt uz ES komisāra amatu arī uz trešo termiņu, "ja tāda iespēja būs", taču ambīcijas pretendēt uz šo posteni ir pieteikuši arī "Progresīvie". Pēdējie pētījumu centra SKDS publiskotie partiju reitingi rāda, ka pašlaik visvairāk vēlētāju savas balsis EP vēlēšanās ir gatavi atdot par opozīcijā esošo Nacionālo apvienību, kurai ar salīdzinoši lielu atpalicību seko JV, "Saskaņa" un "Progresīvie".

Pirms pāris nedēļām politisko spēku "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pārstāvji žurnālistiem pauda, ka sagaida, ka, izraugoties nākamo Latvijas kandidātu ES komisāra amatam, tiks ņemtas vērā partiju sekmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Savukārt Nacionālās apvienības EP vēlēšanu saraksta līderis Roberts Zīle aģentūrai LETA sacīja, ka neredz nevienu iemeslu, kādēļ lai Siliņa nenominētu Dombrovski. Ja notiktu pretēji, tad tā, pēc viņa vārdiem, būtu "absolūta kļūda". Zīle uzskata, ka Dombrovskis sevi ir ļoti labi parādījis EK darbā gan ārējās tirdzniecības jautājumos, gan viceprezidenta amatā, pārlūkojot ekonomiskos jautājumus. Savukārt opozīcijas partiju, kāda pašlaik ir arī Nacionālā apvienība, iespējas tikt pie komisāra amata esot niecīgas.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu