VIDEO ⟩ Tiesībsargs: Ogres novada vadība psiholoģiski terorizējusi trauksmes cēlējus

Līgumu par Neatkarības laukuma pārbūvi Ogres pašvaldība noslēdza 2023. gada beigās. Taču par to, kādus mākslas objektus izvietos, nebija zināms līdz pat šī gada maijam, kad jau notika laukuma atklāšana. Pašvaldības iecere pēdējos septiņus mēnešus iestrēga saskaņošanā ar pieminekļu konsultatīvo padomi.

Video: "de facto" sižets

Gada sākumā Valsts drošības dienests iebilda pret pulkveža Viļa Januma attēlošanu Trešā Reiha formastērpā. "Diskusija bija par to, kāpēc mums jāattēlo pulkvedis Janums tieši leģionāru formas tērpā. Patiesībā viņš lielāko dienesta daļu pavadījis neatkarīgās Latvijas armijā un viņam ir gana daudz nopelnu un valsts apbalvojumu tieši kā Latvijas armijas virsniekam," aprīļa beigās Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē klāstīja VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.

Tad pašvaldība piedāvāja atveidot virsnieku stilizētajā Latvijas armijas formastērpā ar leģionāru vairodziņu. VDD iebilda, jo tāds formastērps nav eksistējis. Savukārt pret vairodziņa attēlošanu uz postamenta dienests neiestājās. Bet pašvaldība to vairs nelika. Ogre četras reizes sniedza labojumus. Taču vēl aprīlī Pieminekļu padome secināja, ka nav labotas pat kļūdas tekstā, bet kopumā iecere paliekot nesaprotama, arhitektoniski un dizaina ziņā vāja. Ideju noraidīja.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš pašvaldības piedāvāto objektu sauc par paviršu: “Man, piemēram, skatoties tos faktus un personas, bija tāds jautājums: vai tā ir vienkārši nezināšana, ka paši ogrēnieši nezina savu vēsturi? Vai tā ir kaunēšanās no savas vēstures? Redzot šo faktu uzskaitījumu un tos cilvēkus".

Pieminekļa padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs. Tāpēc Ogres mērs Egils Helmanis ekspertus nodēvēja par birokrātiem un steidzami sasauktajā ārkārtas sēdē nobalsoja par to, ka pieminekļus uzstādīs tā, kā grib. "Mēs deviņus mēnešus ar Rīgas birokrātiem centāmies saskaņot šo projektu. Tāpēc laikam arī Rīgā nekas netiek uzbūvēts no pieminekļiem. (..) Uzskatu, ka nav pareizi saturā iejaukties. Šoreiz saturu noteiksim mēs," tā intervijā "de facto" sacīja Helmanis.

'Pieminekļu ansamblis, kurš iepriekš nekad ar deputātiem netika apspriests, kurš netika skatīts Kultūras komitejas sēdē, kas tika pieņemts šaurā grupā, deputātiem tas tiek uzlikts uz galda. Saskaņojiet! Saskaņojiet jau gatavu, jau izbūvētu piecas dienas pirms laukuma atvēršanas. Tad, kad to jau ir sākuši uzstādīt. Tas nav pareizi. Tas nav pareizi, jo patiesībā jebkuram deputātam var būt priekšlikumi par to, kādas vēl vēsturiskās personas, tieši novada personas varētu tikt iekļautas šajā ansamblī," ar savu viedokli dalījās opozīcijā esošā Ogres novada domes deputāte Santa Ločmele ("Par!").

Ogres strūklakas un skulptūras ansambļa patiesais autors ir grūti nosakāms. Konkursu nerīkoja. Helmanis nenoliedz savu iesaistīšanos. Taču oficiāli darījis to Kultūras komisijas sastāvā, kur bez viņa ir vēl trīs tā paša vēlēšanu saraksta deputātu kandidāti, bet pārējie lielākoties ir domes vai pakļauto iestāžu darbinieki.

Helmanis atzina, ka Neatkarības laukuma un ekspozīcijas ēkas pārbūve izmaksāja tuvu pie deviņiem miljoniem eiro. Mākslas objektu aptuvenā cena – divsimt tūkstoši eiro. Aptuveni tikpat, cik 4. maija koncerts Ogrē, kas ļāva Helmanim mēnesi pirms vēlēšanām pabūt starmešu gaismā. Un vēl pārmest visiem tiem, kas šo koncertu nav translējuši. "Viss, ko es daru, es daru priekš vēlēšanām," komentēja Helmanis.

Neatkarības laukuma pārbūvei Ogres pašvaldība šogad aizņēmās Valsts kasē pusotru miljonu eiro, palielinot jau tā lielo saistību slogu. Latvijas Banka ir atjaunojusi pašvaldību fiskālās veselības indeksu jeb rādītāju, kas atspoguļo pašvaldību spējas savlaicīgi norēķināties par savām finanšu saistībām. Šo datu analīze ļauj "de facto" secināt: kopš 2021. gada Ogres novads sācis aizņemties arvien vairāk, pasliktinot ilgtermiņa fiskālās veselības indeksu. Saistības uz katru iedzīvotāju pērn sasniedza aptuveni pusotru tūkstoti eiro. Vēl zemāks rādītājs ir tikai piecām pašvaldībām (Valkas novadā, Rēzeknē, Ādažu novadā, Jēkabpils novadā, Jelgavā). "Tas, kas mani uztrauc, es redzu ilgtermiņā šis lielais pieaugošais kredītu miljonu skaits drīz sitīs atpakaļ pa budžetu," pieļāva Ogres novada domes deputāts Rūdolfs Kudļa (LRA).

No Rīgai tuvajām pašvaldībām Ogre ir viena no tām, kas saņem dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (1,6 miljoni eiro). Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Ogrē ir otrs zemākais starp valstspilsētām un neizceļas Rīgai tuvo novadu vidū. Salīdzinoši zems ir arī tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars.

"Ekonomiskās aktivitātes līmenis pašā Ogres novadā, ja mēs rēķinām pret diezgan ievērojamo iedzīvotāju skaitu, nav liels. Gan skatoties "Luminor" eksporta pētījuma datus, gan CSP datus par reģionu un novadu kopproduktu, ir redzams, ka Ogres novadā tas ir zems, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tas ir diezgan līdzīgs vairākiem novadiem Latvijas austrumu pierobežā, kas neizceļas ar augstu dzīves līmeni," skaidroja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības veicināšanai, kā atzīst vairāki deputāti, traucē pašvaldības stratēģiskā redzējuma trūkums. Par labu nenāk arī autoritatīvais stils un tiesiskais nihilisms, ko jau vairākās lietās Ogres politiskās vadības rīcībā ir konstatējis tiesībsargs. Tostarp, aprīļa beigās pabeigtajā pārbaudē, kurā atzīts – pirms diviem gadiem pašvaldība izvērsa psiholoģisko teroru pret tobrīd Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem, kas iebilda Helmaņa iniciatīvai, Tiesībsarga vērtējumā - prettiesiskajai, sarīkot sankcijām pakļautā Pjotra Avena porcelāna izstādi.

"Tiesībsargs secināja šajā pārbaudes lietā, ka pašvaldībai ir nepieciešama dziļa un kompleksa izpratne gan par tiesiskumu, gan par vērtībām, gan par ētiskumu un cieņu. Gan arī emocionālo inteliģenci un arī atbilstošu rīcību, kas to iemieso vadības līmenī," sacīja Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa. Tiesībsargs kārtējo reizi aicināja Ogres pašvaldību pieņemt ētikas kodeksu. Taču dome neizrāda tādu vēlmi. Helmanis Tiesībsargu nievājoši sauc par "sajūtu sektu" un atzinumus ignorē.

Cieņpilnas attieksmes un atklātības trūkumu domes darbā novērojot arī nosacītās koalīcijas biedri – "Jaunā Vienotība", no kuru saraksta ar otro numuru šoreiz startēs arī Jānis Siliņš, bijušais Helmaņa saraksta biedrs. Balsu samērs līdz šim licis premjeres politiskā spēka biedriem lieku reizi pietaupīt kritiku.

"Mūsu galvenais uzdevums, iesaistoties šajā domes darbā, bija labi darīt savu darbu tajā jomā, kas mums ir uzticēta. Jā, mums bieži pārmet klusēšanu, bet es gribu jums teikt – tā nav taisnība. Pirmajos trijos gados, kad es vadīju Sociālo jautājumu komiteju, mans viedoklis izskanēja ļoti skaidri," situāciju raksturoja Ogres novada domes deputāta amata kandidāte Dace Kļaviņa (JV). Šobrīd viņa ir Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Patlaban Ogres domē vairāk nekā puse deputātu (13 no 23) ievēlēti no Nacionālās apvienības, "Latvijas Zemnieku savienības" un Latvijas Zaļās partijas saraksta. Viņiem piebalso pa diviem deputātiem no "Jaunās Vienotības", Vidzemes partijas un Nacionālās Savienības "Taisnīgums". Opozīciju līdz šim pārstāvēja četri deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un Kustības "Par!".

Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, izaicināt esošo Ogres novada domes sastāvu ir gatavs mazāks kandidātu sarakstu skaits. Par vietu domē sacentīsies ne vairs 12, bet tikai 8 saraksti.

Atšķirībā no iepriekšējās prakses, pēc šīm vēlēšanām visiem domju vadītājiem un vietniekiem būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam. Valsts drošības dienests "de facto" uzsvēra, ka padziļināti vērtēs personu līdzšinējo darbību, tostarp uzturēšanās periodus ārvalstīs, kā arī kontaktpersonu loku.