VIDEO ⟩ Raidījums: daļa "ManaBalss" iniciatīvu Saeimā iestrēgst gadiem

Faktiski noraidīta, formāli – virzībā

Viena no senākajām iestrēgušajām iniciatīvām rosina liegt deputātiem tiesības atturēties balsojumos. Pirmo reizi Saeimas Mandātu komisijā to izskatīja 2017. gadā. Tolaik šī komisija nodeva kolektīvo iesniegumu izvērtēt Juridiskajai komisijai. Saeima atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu. 12. Saeimas darbības laikā iniciatīvu neatbalstīja.

Video: "de facto" sižets

Pēcāk atsevišķi deputāti likumprojektā "Grozījumu Saeimas kārtības rullī", jau nesaistīti ar minēto iniciatīvu, rosināja izslēgt deputātiem iespēju balsojumos atturēties. 13. Saeimas laikā grozījumus nepieņēma.

Pēdējo reizi par iniciatīvā minēto jautājumu sprieda Juridiskajā komisijā šī gada janvārī. Sprieda par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ne pašu iniciatīvu. Saturiski tas neko daudz nemaina. Taču tas nozīmē – tas, ka šādu rosinājumu kādreiz iesniedza iniciatīvas formā, palika aizmirstībā.

Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norāda, ka viņa vadītās komisijas apakškomisijā tika apspriests jautājums par deputātu iespējas atturēties balsojumos izslēgšanu. Šo jautājumu skatīja sakarā ar Saeimas kārtības rulli. Apakškomisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Līdz ar to secināms, ka iniciatīva pēc būtības arī šajā Saeimas sasaukumā ir noraidīta.

23 iniciatīvas palikušas gadiem neatbildētas

Šobrīd neviens iniciatīvu iesniedzējiem skaidri nepasaka, ka ilgstoši iestrēgušās iniciatīvas faktiski ir noraidītas. Taču tas bojā dialogu starp deputātiem un sabiedrību, norāda sabiedrības līdzdalības platformas "ManaBalss.lv" vadītājs Imants Breidaks. "Tas ir jautājums par kvalitatīvu dialogu. Par to, kā mēs kopīgi risinām arī nepatīkamos jautājumus. Un varbūt tik tiešām arī vienkārši noraidām lietas, kurām mēs patiesībā nepiekrītam,' paskaidro Breidaks.

Pēc tam, kad portālā "ManaBalss" publicēts ierosinājums saņēmis vismaz desmit tūkstošu pilsoņu parakstu, tas nonāk sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Iniciatīvas tālākais ceļš iespējams trīs virzienos. Pirmais – iesnieguma rezultātā veic izmaiņas normatīvajā regulējumā. Otrais – iniciatīvu noraida vai arī atzīst, ka atbildīgās Saeimas komisijas iesniegumu tuvākajā laikā neskatīs. Trešais – iesniegums atrodas virzībā. Šobrīd 23 kolektīvie iesniegumi, kas Mandātu komisijā nonāca līdz 2023. gadam, to ieskaitot, jau gadiem ilgi netiek tālāk par virzības etapu.

Informācija par kolektīvo iesniegumu formālo virzību atrodama šeit.

Platformas "ManaBalss.lv" vadītājs Breidaks min divus galvenos iemeslus, kādēļ Saeimas deputāti vairās pieņem gala lēmumu par atsevišķām iniciatīvām. Pirmais – politiskais aprēķins. Proti, deputāti uztraucas, ka atsevišķi lēmumi var nepatikt viņu elektorātam. Otrais – daudzu iniciatīvu risināšanai nepieciešami lieli finanšu resursi. "Taču arī par tām var komunicēt un pateikt, kādēļ nevar (iniciatīvas rezultātā veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā – red." paskaidro platformas "ManaBalss.lv" vadītājs Breidaks.

Neuzņemas atbildību par citām Saeimām iesniegtajām iniciatīvām

Kā secina "de facto", viens no iemesliem, kāpēc ir vairākas faktiski noraidītas, taču formāli aktuālas iniciatīvas, saistās ar to, ka deputāti neuzņemas atbildību par iniciatīvām, kuras “ManaBalss” sākotnēji iesniedza citam Saeimas sasaukumam.

Piemēram, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) uzsver, ka viņam grūti atbildēt par to iniciatīvu virzību, kuras sākotnēji iesniedza citai Saeimai. Tāpat norāda arī Judins – deputāti primāri cenšoties atbildēt iniciatīvām, kas iesniegtas aktuālajai Saeimai.

Bērziņa vadītā Sociālo un darba lietu komisija ir pēdējā, kurā nonāca pirms sešiem gadiem iesniegtā iniciatīva par "sievietes tiesībām uz 100% apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām".

2020. gadā toreizējā Sociālo un darba lietu komisija norādīja, ka šo jautājumu aktualizēšot kopā ar citiem demogrāfijas jomas jautājumiem. Iniciatīva gadiem palika neatbildēta. Tā formāli "atdzīvojās" 2024. gadā, kad Sociālo lietu komisija teica, ka šo jautājumu nodos izskatīšanai tās apakškomisijai.

Šogad janvārī Bērziņa vadītā Sociālo un darba lietu komisija informēja, ka kolektīvajā iesniegumā minēto jautājumu aktualizēs kopā ar demogrāfijas jautājumu izskatīšanu. “Šī iniciatīva ir saistīta kopā ar likumdošanu un finansiāliem jautājumiem. Tagad nāks budžeta jautājumi. (..) Mēs negribam atteikt, atteikt cilvēkiem. Kategoriski pateikt "nē". Un es nevaru melot," paskaidro Bērziņš.

Lūgts precizēt, vai gadiem ilga konkrētas atbildes nesniegšana nav melošana, Bērziņš sadusmojas un pauž, ka atbildes sniedz tām iniciatīvām, kas viņa komisijā nonāca šajā Saeimas sasaukumā.

Ilgstošs klusums pēc noklusējuma esot "nē"

Arguments par to, ka deputāti neatbild par iniciatīvām, kuras saņēmuši viņu priekšteči, vienlaikus nozīmē arī to, ka nereti parlamentārieši neatbild par notikušo Saeimas sasaukumos, kuros viņi paši strādājuši.

Piemēram, Mandātu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) arī pirms astoņiem gadiem strādāja šajā komisijā, kad jau iepriekš pieminētā pilsoņu iniciatīva, kas rosina liegt Saeimas deputātiem iespēju atturēties balsojumos, tajā nonāca pirmo reizi.

No Vucāna teiktā izriet, ka atbildi par iniciatīvu viņš nevienam nav parādā. Vaicāts, vai tas ir godīgi pret iniciatīvu iesniedzējiem, ka viņi gadiem nav saņēmuši konkrētu atbildi, deputāts atbild: “Es nezinu, vai tas ir godīgi pret šiem cilvēkiem. Manuprāt, tas ir godīgi tāpēc, ka viņi nav saņēmuši "jā". Ja viņi būtu saņēmuši "jā", tad tā būtu skaidra atbilde. Ja nekas nav atbildēts, pēc noklusēšanas var uzskatīt, ka tas pagaidām ir "nē"."

Reizēm iniciatīvu nevarot atrisināt bez valdības iesaistes

Vēl deputāti, izskatot iniciatīvu, gadiem nenonākot pie secinājumiem, jo kolektīvajā iesniegumā minētos jautājumus nevarot izskatīt bez izpildvaras jeb valdības iesaistes. Tas nozīmē – notiek zināma iniciatīvu "futbolēšana". Mandātu komisija saņemto kolektīvo iesniegumu nodod citai komisijai. Taču tā pēc tam gaida uz valdību.

"Lielākoties, kad notiek problēmas skatīšana, deputāti ļoti ātri konstatē, ka konteksts ir daudz sarežģītāks, daudz daudzslāņaināks. Un nereti ir nepieciešama valdības, izpildvaras, kapacitāte, lai vispār šādus jautājumus varētu atrisināt," norāda Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Proti, nav iespējams pateikt skaidru "jā" vai "nē", jo Saeimas deputāti uzskata, ka reizēm ar valdības palīdzību iniciatīvā pausto jautājumu varētu atbildēt. Briškena vadītajā Tautsaimniecības komisijā palikušas trīs iniciatīvas, kas neatbildētas ir četrus un piecus gadus.

Risinājums būtu noteikt laika termiņu atbildei

Teju visi "de facto" uzrunātie deputāti norāda, ka dialogu ar iniciatīvu iesniedzējiem un parakstītājiem vajadzētu uzlabot, padarot to tiešāku. Risinājums varētu būt noteikt konkrētu laika termiņu, kurā deputātiem iniciatīva ir vai nu jāatrisina, vai nu jānoraida.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) pieļauj, ka seši mēneši varētu būt pietiekams laiks, lai iniciatīvas iesniedzējiem sniegtu konkrētu atbildi.

Čakšas vadītajā Budžeta un finanšu komisijā ir divas iestrēgušas iniciatīvas. Pirmā ir par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Otrā ir par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu. Tagad viņa uzstāj, ka Mandātu komisija varētu izplānot, kā komunikāciju uzlabot, jo iniciatīvu parakstītāji ir pelnījuši konkrētu atbildi.

Taču no šīs komisijas vadītāja Vucāna teiktā izriet – cilvēkiem, kas iestājas par iniciatīvā pausto, nesaņemot konkrētu atbildi, pašiem jāmēģina iniciatīvas saturs aktualizēt atkārtoti.

Arī organizācija "ManaBalss" kolektīvos iesniegumus reizēm iesniedz atkārtoti, tādējādi nododot iniciatīvu aktuālajai Saeimai. Taču tas negarantē, ka pilsoņi saņems konkrētu atbildi. Piemēram, iniciatīvu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam pirmo reizi iesniedza 2016. gadā un vēlāk atkārtoti 2019. gadā. Formāli iniciatīva jau deviņus gadus ir virzībā.