VIDEO ⟩ Būvnieki un iedzīvotāji neapmierināti ar Salacgrīvas pagaidu pārbrauktuvi

Cauri Salacgrīvai stiepjas A1 jeb Tallinas šoseja - viens no galvenajiem valsts autoceļiem. Pa to pēdējā gada laikā braukuši gandrīz divi miljoni mašīnu, tas vidēji ir 5500 auto dienā. Šosejas garums Latvijā ir 101 kilometrs, un tā ir daļa no "Via Baltica" no Prāgas līdz Tallinai, vairāk nekā 1720 kilometru garumā, cauri piecām valstīm. Desmit kilometrus no Igaunijas robežas šoseja šķērso Salacu.

Jau pirms 10 gadiem bija skaidrs, ka tilts pār Salacas upi ir jālabo, taču ministrija un pašvaldība nevarēja vienoties, kam tas ir jādara. Pie darba Satiksmes ministrija ķērās vien pirms diviem gadiem, kad par tilta stāvokli sāka uztraukties igauņi.

Lai gan Tallinas šoseja pieder valstij, dažu simtu metru garais, bet kritiski svarīgais tilts pār Salacas upi piederēja pašvaldībai. Tāpēc Rīgā politiķi uzskatīja, ka pārvada atjaunošana jāveic Salacgrīvai par saviem līdzekļiem. Taču novada ieskatā tiltu pamatā izmanto tranzītam, tāpēc atjaunošana ir valsts darīšana. Par to, ka pašvaldībai vajag valsts atbalstu tilta labošanā, sarunas notikušas jau sen.

"Mēs uzskatījām, ka tās nav adekvāta investīcijas, ka pašvaldībai būtu ar septiņu miljonu budžetu jāveic būvniecība provizoriski par 15 miljoniem. Vēl jo vairāk, mēs runājam - vinjetes cits pilnīgi budžets, ir valstij un būtībā jau šo tiltu pamatā izmanto tranzīts, kas šo tiltu bojā un pašvaldībai nav iespēju par saviem līdzekļiem uzturēt starptautisko trasi. Mēs vairākas reizes esam runājuši par šo jautājumu, griezušies "Latvijas Valsts ceļos", Satiksmes ministrijā, tagad gan jāsaka, ka cilvēki tur mainījušies, bet vienmēr bija kaut kāds iemesls atteikt," norāda Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA) Dagnis Straubergs.

Tilta problēma politiķiem zināma jau sen. laikā, kad satiksmes ministrs bija Uldis Augulis, lielāku daļu no pilsētai piederošās šosejas pārņēma valsts, taču tiltu atstāja pašvaldībai. Domes priekšsēdētājs par tiltu runājis arī ar tā brīža premjeru Valdi Dombrovski un valsts prezidentu Valdi Zatleru.

2020. gadā pašvaldība veica tilta zemūdens daļu ekspertīzi. Atklājās, ka pārvada sijas pamazām irst, tāpēc steidzami jāveic kapitālais remonts vai jāierobežo tā lietošana. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstāja, ka tā ir pašvaldības problēma.

2021. gadā bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkits atzina, ka tilts nav labā tehniskā stāvoklī, bet jāsaprot ir arī valsts finansiālās iespējas un juridiskā puse.

2022.gadā ministrija piešķīra pašvaldībai naudu jaunā tilta būvprojekta izstrādei, taču vēl bija jāatrod naudu, lai tu uzbūvētu. Linkaita pēctecim Jānim Vitenbergam bija ideja naudu prasīt Eiropai.

2023.gadā par tilta stāvokli bažas izteica arī igauņi. Togad vasarā, ceļā uz mākslinieka "The Weeknd" koncertu Tallinā, autobraucējiem nācās gaidīt pat sešus kilometrus garā sastrēgumā. Par garajām rindām sūdzības sāka saņemt arī Igaunijas transporta pārvalde.

"Igaunijas kolēģi jau norādīja un vērsās: "ei draugi, kas jums tur notiek, sataisiet, savādāk nav iespējama normāla satiksme!" [...] Mans mērķis bija to jautājumu sakustināt no nulles pozīcijas. Pie viena galda apsēdināt gan Latvijas Valsts ceļi pārstāvjus, gan ministrijas kolēģus. Uz to brīdi bija gatavs jaunā tilta projekts. Aprēķinātas izmaksas 18 miljoni eiro ar PVN, taču domei naudas tam nebija un valdība visu negribēja sponsorēt," saka Vitenbergs.

Šoseja ir svarīga ne tikai tranzītam, bet arī militārajai mobilitātei, pa to pārvietojas gan mūsu, gan sabiedroto bruņoto spēku tehnika. Tāpēc pašvaldība naudu tilta pārbūvei prasīja no Eiropas Savienības fonda militārās mobilitātes projektiem.

"Tad palika jautājums, kur ņemt pārējos 7,5. Tad es saprotu, Latvijas Valsts ceļiem arī šāda nauda nebija. Es saprotu, ka tas beigu beigās aizgāja līdz Saeimai tik tālu, jo tas būtu bijis starptautisks skandāls, ja tas tilts nebūtu vairs ekspluatējams un pat nebūtu cerības, ka viņu remontē un kaut kas uzlabojas," norāda Straubergs.

Valdība apņēmās segt otru pusi, ja Eiropa naudu iedotu. Kaspara Briškena vadītā ministrija tiltu pārņēma valsts pārziņā. Remontu uzticēja pārraudzīt "Latvijas Valsts ceļiem", Brisele piešķīra prasītos 7,5 miljonus un savu daļu piemeta arī valsts. Briškenam gandrīz iekrita veiksme pārgriezt pagaidu tilta atklāšanas lentīti.

Kopš 2024. gada vasaras automašīnas Salacu šķērso pa pagaidu tiltu. - maksimālais atļautais ātrums ir 30 kilometri stundā un jāietur 30 metru distance. Pār tiltu nedrīkst braukt par 44 tonnām smagāki auto.

Pagaidu konstrukcijas tehniskie parametri nāk no pašvaldības būvprojekta. Konstrukcijas braucamo daļu sedz metāla plāksnes, taču tās pastāvīgi plīsa, tāpēc būvnieki ik pa laikam uz tilta satiksmi apturēja. Aprīļa sākumā tiltu uz vairākām stundām nācās slēgt. Sastrēgumi Salacgrīvā bija milzīgi, tāpēc vairāk nekā 1000 pilsētnieki nosūtīja vēstuli Satiksmes ministrijai, Latvijas Valsts ceļiem un būvniekiem, prasot tikt galā ar tilta labošanu.

"Dēļ tā, ka arī uz pagaidu tilta autovadītāji arī diemžēl neievēro masas ierobežojumus un mēs redzam, ka brauc transports, kas ir smagāks par 52 tonnām, tā ir pārāk liela slodze tām metāla plātnēm, kas ir uz šī pagaidu tilta, dēļ tā šīs metāla plātnes regulāri plīst. […] Šo te gadījumu, kad jāapstādina satiksme bija arvien vairāk. Ņemot vērā to, ka satiksme tur ir diezgan intensīva, ņemot vērā to, ka priekšā mums ir vasara un atvaļinājumu sezona, tad pasūtītājs pieņēma lēmumu […] ka tiks veikti uzlabojumi šim pagaidu tiltam," norāda LVC pārstāve Anna Kononova.

Satiksmes noteikumu uzraudzība ir Valsts policijas kompetencē. Tur raidījumam apgalvo, ka ikdienas patruļās pievērš pastiprinātu uzmanību satiksmei uz tilta. No pagājušā septembra sākti 298 administratīvie procesi par ātruma vai distances neievērošanu, no tiem absolūtais vairākums kopš februāra. Cik daudz atklāti gadījumi par smagāku kravu pārvadāšanu, policija neatbildēja.

Savukārt LVC apkopotā statistika liecina, ka vidēji mēnesī pār tiltu brauc aptuveni 200 mašīnas smagākas par 52 tonnām. Esot pat fiksēts gadījums pagājušā gada nogalē, kad pār pagaidu tiltu pārbraukusi mašīna, kura svēra vairāk nekā 100 tonnas - tas ir divreiz vairāk nekā ir tilta nestspēja.

"Šo objektu regulāri uzrauga. […] Ievērojot distanci un ievērojot masas ierobežojumus tilts netiek apdraudēts, tilta nestspēja ir pietiekama. Tas, ka plīst plātnes, kā jau es teicu, tie ir lokāli bojājumi, kuri neietekmē tilta nestspēju, ar tilta nestspēju viss ir kārtībā, bet, protams, ja uz tilta vienlaicīgi atradīsies divas, trīs mašīnas ar masu vairāk nekā 52 tonnas mēs nevaram izslēgt, ka tur notiks traģēdija," skaidro Kononova.

"Šķiet, ka tas pagaidu tilts ir diezgan tādas pašvakas kvalitātes. Es nerunāju nestpējas ziņā, bet tieši klāja ziņā. Jo tur visu laiku bija strīds, kas nodrošinās distanci, kas nodrošinās ātrumu, kas it kā šo tiltu bojā, tad jāsaka tā, ka es te neredzu ne ātrumu, ne distanci, vienkārši esošās metāla plāksnes tā kā plastilīns spiedās iekšā starp karkasa nesošajām konstrukcijām," saka Straubergs.

"Būvdarbu projekts līdz ar pagaidu tiltu risinājums ir pašvaldības izstrādāts, mēs to esam saņēmuši no pašvaldības tādu, kādu tā bija pasūtījusi un tādu kādu tā ir akceptējusi. […] Plātnes plīsa dēļ nepareizas ekspluatācijas. Mēs nevaram zināt, vai tās plātnes plīstu vai neplīstu pie cita veida satiksmes. Bet tilts atbilstoši projektam, kāds bija projektā prasīts, ir uzstādīts," informē Kononova.

Būvnieks “Nordes Būve” neatsaucās aicinājumam uz interviju. Rakstiski viņi atbild, ka funkcionālās prasības pagaidu tiltam bija norādītas iepirkumā. Uz jautājumu, kā izvērtēti materiāli pagaidu tilta klājumam, atbilde nav saņemta.

Maija sākumā pagaidu tiltu uz nedēļu slēdza, lai pilnībā nomainītu segumu un uzliktu labākas plātnes. Vieglajām mašīnām tas maršrutu būtiski neizmainīja, jo blakus ir vēl viens tilts, taču smagajām mašīnām ceļu pagarināja par aptuveni 70 kilometriem. Pagājušajā nedēļā tiltu atvēra, taču sastrēgumi joprojām ir.

Iepriekš plātņu remontus sedza būvnieks no savas kabatas, taču klājuma atjaunošana veikta pēc Latvijas Valsts ceļu ierosinājuma. Tas LVC izmaksāja 165 000 eiro. Būvnieks un LVC raidījumam norādīja, ka īstā tilta būvniecība virzās pēc grafika un jau gada beigās to atklās.

Būvnieks neatbildēja, vai tilta izbūve varētu sadārdzināties. Šonedēļ jaunajam tiltam pabeigta balstu izbūve. Iepriekš publiski izskanējis, ka jauno tiltu varētu pabeigt līdz 18.novembrim.