Somijas parlamenta ģenerālsekretāru tur aizdomās par valsts noslēpumu izpaušanu Krievijai

Varasiestādes tur Pelttari aizdomās par valsts noslēpumu izpaušanu, par ko Somijā soda ar cietumsodu no četriem mēnešiem līdz četriem gadiem. Par nevērīgu rīcību ar klasificētu informāciju soda ar naudas sodu vai cietumsodu līdz diviem gadiem.

Apsūdzības ir saistītas ar Pelttari iepriekšējo darbu Somijas Drošības izlūkošanas dienesta direktora amatā. Proti, ģenerālsekretārs esot pieļāvis, ka pensionētiem dienesta darbiniekiem joprojām ir piekļuve konfidencionāliem izlūkošanas datiem. Viņš tiek turēts aizdomās par nolaidību.

Pelttari gan noliedz jebkādu pārkāpumu, norādot, ka neuzskata sevi par vainīgu noziegumā.

Saskaņā ar "Yle" sniegto informāciju Somijas Drošības izlūkošanas dienesta pretizlūkošanas nodaļa gadiem ilgi brīvprātīgi izmantoja pensionētus aģentus, lai palīdzētu pārvaldīt aģentūras cilvēku izlūkošanas tīklu. Bijušie virsnieki apkopoja slepenu informāciju, tostarp izlūkdatus par Krievijas darbībām, un nodeva to aktīvajiem aģentiem. 

"Yle" norāda, ka ilggadējie dienesta darbinieki saglabā nenovērtējamus avotus un zināšanas, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos drošības apstākļos. Tomēr, ja šiem pensionētajiem aģentiem tika oficiāli uzdots vai piešķirta piekļuve klasificētiem datiem, šādas darbības var būt kriminālpārkāpums.

Šis risks izrādījās reāls, kad viens no pensionāriem kļuva par kiberuzbrukuma mērķi. Saskaņā ar laikraksta "Iltalehti" ziņām uzbrukumu veica Krievijas aģenti, un pensionāra dators tika kompromitēts, kā rezultātā klasificēta informācija nonāca nelabvēļu rokās. Pēc šī uzlaušanas gadījuma pensionāru iesaistīšanas prakse tika oficiāli pārtraukta.

Pelttari 2023. gada nogalē tika ievēlēts par Somijas parlamenta ģenerālsekretāru un stājās amatā 2024. gada sākumā.

Pirms tam viņš no 2011. gada vadīja Somijas Drošības izlūkošanas dienestu, pēc tam ieņēma vadošus amatus Iekšlietu un Ārlietu ministrijās, kā arī strādāja par juridisko padomnieku parlamenta Ārlietu un Aizsardzības komitejās.