Vēlēšanas Daugavpilī: Elksniņš sapņo par absolūto vairākumu domē

Elksniņš vairākus gadus bija Saeimas deputāts no "Saskaņas", bet Daugavpils domes vēlēšanās viņš piedalīsies trešo reizi. Taču šī ir pirmā reize, kad viņš to darīs kā reģionālas partijas līderis. Pērn rudenī viņš tika ievēlēts nupat dibinātās partijas "Sarauj, Latgale!" vadībā. Ideja par to viņam radusies, redzot, ka šāds modelis veiksmīgi strādājis, piemēram, Liepājā un Valmierā.

"Sadarbība ar nacionālā līmeņa partijām bieži vien beidzas ar to, ka, ja tu pārstāvi politisko spēku, kurš valdībā atrodas pozīcijā vai opozīcijā, tad arī tava pilsēta līdz ar viņiem nonāk tajā pozīcijā vai opozīcijā. Kā reiz manā skatījumā, lai Daugavpils kā pašvaldība manas vai kolēģu sadarbības dēļ ar iespējamo varas vai Saeimas partiju nenonāktu opozīcijā, ir gaužām vienkārša. Mēs esam reģionālais spēks, kura intereses galvenokārt ir Daugavpils, Latgale," klāsta Elksniņš.

Elksniņš, kuram savulaik Saeimā atteikta pielaide valsts noslēpumam, bet pēdējos gadus publiskajā telpā bieži parādās jautājumi par viņa dzīvesveida atbilstību oficiālajiem ienākumiem, pārliecināts, ka gadījumā, ja tiks ievēlēts par mēru, šoreiz pielaidi saņems. Viņa galvenais arguments – "Sarauj, Latgale!" esot vienīgā partija, kas polarizētajā situācijā Daugavpilī spējot nodrošināt stabilu pārvaldību. Elksniņš nacionālajā mērogā sevi tagad mēģina pozicionēt kā centrisku valstsvīru, kas mēģinot nosargāt Daugavpili vai pat visu Latgali no prokremliskiem spēkiem.

No Elksniņa partijas saraksta tagad kandidē gandrīz visi kopā ar viņu ievēlēti bijušie "saskaņieši", tāpat tur sastopami visi trīs deputāti, kas agrāk pārstāvēja "Mūsu partiju", to skaitā Prelatovs. Tikmēr divi Elksniņa koalīcijas pārstāvji – ar dezinformācijas izplatīšanu pazīstamais bijušais "Saskaņas" deputāts Mihails Lavrenovs un vicemērs, bijušais Latvijas Krievu savienības pārstāvis Aleksejs Vasiļjevs – nu pārstāv citu lokālo partiju: "Daugavpils – mana pils".

Neaktīvo lokālo partiju pērn rudenī pārņēma un pārsauca domubiedru grupa Olgas Petkevičas vadībā. Ar Krievijas pensionāru aizstāvību un startu no "Saskaņas" Eiropas Parlamenta vēlēšanās atpazīstamību guvusī Petkeviča ir pašvaldības uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņa noraida politisko konkurentu teorijas, ka partija patiesībā esot uz radikālākiem vēlētājiem mērķēts Elksniņa satelīts, bet apliecina, ka negribētu sēdēt opozīcijā.

“Es pieļauju, ka kāds varētu būt iedomājies un mēģinājis mani iesaistīt kaut kādās savās spēlītēs...” saka “Daugavpils – mana pils” vadītāja, bet norāda, ka viņai par to neviens neko neesot teicis. “Varbūt, jā, jo man nedrīkst tādas lietas stāstīt, tiešām. Es esmu pārāk tāds prasts cilvēks, un es daru to, kas man patīk, un daru tik, cik man tas nes kaut kādu baudu un gandarījumu. Kad man vairs negribēsies un es būšu kaut kādas izvēles priekšā, kad man būs jāizvēlas starp savu sirdsapziņu un kaut kā tur spēlītēm un intrigām, es vienkārši varētu paiet malā un viss, pateikt: “Ar mani cauri, paldies!”,” apgalvo Petkeviča.

Daugavpilī vēlēšanās piedalās desmit saraksti, un puse no tiem pārstāv vietējās vai reģionālās partijas. Piemēram, Daugavpils novada partijas saraksta līderis ir Daugavpils domes opozicionārs, Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe. Viņam šīs ir jau piektās vēlēšanas un diezgan lielas cerības atkal nokļūt domē, lai tur visticamāk strādātu opozīcijā.

Pirmkārt, tagad Dzalbe vada Latvijas Poļu savienību, bet katrs astotais Daugavpils iedzīvotājs ir šīs tautības pārstāvis. Otrkārt, Dzalbes atpazīstamībai palīdz arī tas, ka viņš kā avīzes “Miljons” izdevējs līdz pat aģitācijas perioda sākumam regulāri publicēja tur savu sleju. Treškārt, “de facto” zināms, ka pērn rudenī veiktajā socioloģiskajā aptaujā par Daugavpils politiķu un sabiedrisko aktīvistu reitingiem Dzalbe ierindojās otrajā vietā – aiz mēra Elksniņa, bet diezgan tālu priekšā bijušajiem mēriem: tiesvedībās aizņemtajam Rihardam Eigimam, kurš pēc izgāšanās pagājušajās vēlēšanās šoreiz nemaz nestartē, un tagadējam domniekam, Latgales partijas līderim Jānim Lāčplēsim.

Dzalbe atzīst, ka Daugavpilī neizdevās izveidot apvienotu opozīcijas sarakstu, un tagad daudzas balsis varētu tikt pazaudētas zem piecu procentu barjeras: “Liela kļūda Lāčplēsim ir bijusi, ka negribēja vienā brīdī piekāpties un veidot jaunāku Latgales partiju, nenotika laicīga paaudžu nomaiņa, un šī paaudžu nomaiņa noved pie tā, ka arī jaunie cilvēki, kas sākumā redzēja sevi saistībā ar Latgales partiju, viņi pārlēca uz “Latvijas attīstībai”. (..) Tie ir visi, kas ir pakļauti pašvaldības darbam. Tie ir visi cilvēki, kuri ir šobrīd pakļauti Elksniņam. Un tieši tāpat arī mani cilvēki, kuri ir bijuši kopā ar mani iepriekšējās vēlēšanās sarakstā. Viņiem atbrauca Elksniņš un pateica: pamēģini iet uz vēlēšanām, pazaudēsi darbu. (..) Tāpēc viņi sastājās visi dibināt “Sarauj, Latgale!” un pateica: Pēteri, piedod, bet šoreiz mēs cīnīsimies par savu darbavietu, par savas ģimenes eksistenci...”

Latgales partija pirms četriem gadiem, kad tās līderim bija vicemēra amats, startēja kopsarakstā ar “Latvijas attīstībai”, taču tagad par partneri Lāčplēsis ir izvēlējies Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā”. Savu biroju Latgales partija tagad ierīkojusi klases telpā bijušās Raiņa Daugavpils 6. pamatskolas ēkā. Šo Elksniņa vadītās domes slēgto vienīgo skolu Grīvas mikrorajonā Daugavas kreisajā krastā Lāčplēsis sava saraksta programmā sola atjaunot.

Intervijas laikā Lāčplēsis daudz kritizē dažādus Elksniņa lēmumus, taču saklausāms arī rūgtums par to, ka informatīvā telpa pilsētā ir monopolizēta, tāpēc iedzīvotāji par tiem nemaz neuzzina, savukārt Rīgas varu Elksniņš patiesībā apmierinot. “Es domāju, ka šeit ir ļoti daudz pārsvarā politisko momentu, ne personīgo, jo tieši ar šo iniciatīvu principā mēs kopā ar “Vienotību” arī sākām. Bet, godīgi sakot, es neticēju, ka būs politiska vēlme izveidot kopīgu latvisko valdošo sarakstu opozīcijai Elksniņam. Nu nav tādas vēlmes. Nu kā savā laikā ļoti ilgi neviens īsti no valdošās koalīcijas nemēģināja pretdarboties Rēzeknei, Bartaševičam. Šodien ir tieši tādā pati situācija Daugavpilī,” uzskata Lāčplēsis.

Agrākais Lāčplēša saraksta biedrs, “Latvijas attīstībai” Daugavpils nodaļas vadītājs Igors Aleksejevs ir domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš apgalvo, ka vienlaikus gan vada komiteju, gan ir opozīcijā, un uzsver, ka, lai gan balsojis arī par budžetu, viņam esot bijuši arī vairāki iebildumi. Piemēram, pret vairāk nekā 200 tūkstošus eiro izmaksājušo vides objektu-bērnu rotaļlaukumu “Zivs” Stropu ezera krastā pie reģionālās slimnīcas, apgalvo Aleksejevs: “Es esmu balsojis pret tieši ar argumentāciju, ka par šiem līdzekļiem mēs varam uztaisīt astoņus bērnu laukumus dažādās apkaimēs, kur, tiekoties ar apkaimju iedzīvotājiem, arī prasa un kas nebūtu sezonāla rakstura bērnu laukums. Es esmu balsojis pret skolas reformu sākotnēji to, kura bija piedāvāta četrus gadus atpakaļ. Tā ka tie ir tādi varbūt sabiedrībai spilgtāk atmiņā paliekoši jautājumi, kurus uzreiz tā kā zinu.”

"de facto" gan neizdevās atrast oficiāli piefiksētu šādu Aleksejeva pozīciju, jo balsojumā par budžetu, kura pielikumā starp investīciju projektiem bija arī pretrunīgi vērtētais vides objekts, viņš bija starp 11 deputātiem, kas balsoja par.

Uz partijas zīmola spēku Daugavpilī cer "Stabilitātei!", kurā pagājušā gada nogalē iestājās un sarakstu vada pilsētas centā dominējošās būves – viesnīcas “Park Hotel Latgola” – direktors Andrejs Nariškins. Viņš pirms četriem gadiem kandidēja no "Mūs partijas" saraksta trešās vietas, bet noslīdēja uz devīto. Citu plaši pazīstamu cilvēku sarakstā īsti nav.

Nariškins nenoliedz, ka apzinās – Elksniņš visticamāk uzvarēšot, taču nebūtu labi, ja viņam būtu absolūtais vairākums, proti, astoņi no 15 mandātiem. “Es par to, lai būtu lielāka, plašāka koalīcija. Ja, piemēram, viena partija lems visus jautājumus pilsētā, tas nav pareizi. Liela daļa cilvēku, kas vēlē par citām partijām, varbūt nebūs apmierināti. Tāpēc būtu labi, ja koalīcija būtu pēc iespējas plašāka. Protams, mēs skatīsimies. Mums nav tādu izteikti nekādu sarkano līniju. Visi tie cilvēki, kas par pilsētas attīstību, par to, lai viss būtu kārtībā, mēs ar jebkuru domē sadarbosimies, vismaz runāsim,” klāsta Nariškins. “Stabilitātei!” nodaļas vadītājs arī apgalvo, ka viņi esot centristi, un sadarboties varētu ar gandrīz jebkuru, kas priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzvedas korekti.

Tikmēr cita Saeimas partija, kas šoreiz tomēr startē Daugavpilī, iet uz acīmredzamu konfrontāciju ar Elksniņu. Tā ir Nacionālā apvienība, kuras saraksta galvgalī ir bijušais domnieks no Latgales partijas, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks. Viņš nacionālā mēroga uzmanību izpelnījās, jo mūzikas skola ir viena no retajām vietām, kur pilsētā redzams Ukrainas karogs.

Broks saka: viņš būs pārsteigts, ja Elksniņš pēc vēlēšanām varēs saglabāt mēra amatu – ne vēlēšanu rezultāta, bet gan pielaides valsts noslēpumam jautājuma dēļ. “Pretoties te līdz pēdējam brīdim, kad novākt šitos okupekļus, un pretoties ielu pārdēvēšanai un pretoties mūžīgas uguns noņemšanai un Dubrovina parka pārveidei. Visam tam pretoties, un visu laiku stutēt – kopā ar Petkevičas kundzi, protams, – tos Krievijas pilsoņus un pensionārus, viņiem palīdzēt. Mēs palīdzam Krievijas pilsoņiem, pensionāriem, mēs palīdzam nepilsoņiem, bet mēs nepalīdzam Latvijas pilsoņiem. Un, ja pēc tā, pēc visām šīm izdarībām un pēc visām šīm diskusijām vēl viņam dod pielaidi, tad nu es nezinu, kam nedod,” uzskaita Broks.

Ģeopolitiskos jautājumus kā argumentus gan par, gan pret tagadējo mēru izvirza gan pats Elksniņš, gan viņa oponenti. Vaicāts, kam pieder Krima un kāpēc viņam to tik bieži jautā, Elksniņš klāsta – tas esot “marķiera jautājums, kur lielā mērā atbilde uz minēto jautājumu īsti arī nevienu neinteresē.” Runājot par šo tēmu, Daugavpils mērs atkal ķeras pie retorikas: “Bet iedomājieties Daugavpils domes sēdi ar lēmuma projektu darba kārtībā: “Kam pieder Krima?””

Šajās vēlēšanās atkal jaunu platformu ir atradis prokremliskais aktīvists Jurijs Zaicevs, kurš savulaik bijis arī domes deputāts. Lai gan viņam ir otrais numurs, viņš ir pamanāmākais kampaņotājs “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” sarakstā. Savukārt divu partiju – ZZS un “Kopā Latvijai” – saraksti Daugavpilī šķiet iesniegti ķeksīša pēc, vērtē “de facto”.

Tikmēr Daugavpilī acīmredzami ir palikuši neatrisināti vairāki saimnieciskie jautājumi, kas būs jaunās domes rūpju lokā. Lai gan Daugavpils ir iepirkusi jaunus tramvajus, biļetes tajos joprojām tirgo konduktori, kuriem nereti nemaz nestrādā bankas termināļi. Iepirkumu par elektroniskās biļešu sistēmas ieviešanu pilsēta nav pabeigusi jau gadiem, tāpēc vēl joprojām pašvaldībai jāsubsidē sabiedriskā transporta uzņēmums, lai tas varētu samaksāt algas simts konduktoriem. Gadā šim mērķim aiziet vairāk nekā miljons eiro.