Pastāstiet par to, kāpēc sports Jūsu dzīvē ieņem tik būtisku lomu?

Mana dzīve jau kopš bērnības ir cieši saistīta ar sportu. Tas sākās ar peldēšanas apmācībām Vecrīgas baseinā “Varavīksne” no sešu gadu vecuma. Lai arī dzīvojām Ziepniekkalnā, mamma veltīja savu laiku, lai vestu mani uz nodarbībām divas reizes nedēļā. Un tas atmaksājās - vēlāk, turpinot regulārus treniņus tolaik spēcīgā trenera Daiņa Graudiņa vadībā, iekļuvu Latvijas jauniešu peldēšanas izlasē, kur manu izaugsmi sekmēja leģendārais tā laika treneris Juris Rode. Vēlāk turpināju savu sportisko ceļu jau pieccīņas sporta veidā pie leģendārajiem treneriem Aināra Eglona Lejas un Justa Sirmā, kur aktīvi biju iesaistīts līdz 27 gadu vecumam. Šobrīd sportiskos paradumus mācu saviem septiņiem mazbērniem.

Kā sākās Jūsu ceļš Latvijas Olimpiskā komitejā un Latvijas Modernās pieccīņas federācijā?

Beidzot sporta gaitas, pakāpeniski bija attīstījusies Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un arī Modernās pieccīņas federācija. Savas gaitas Modernās pieccīņas federācijā uzsāku 2002. gadā, kad mani uzrunāja tā laika federācijas prezidents Gaidis Andrejs Zeibots. 2016. gadā kļuvu par tās prezidentu. LOK pievienojos 2016. gadā kā juridiskās komisijas loceklis un 2024. gadā ieņēmu viceprezidenta amatu.

Kas sasniegts šajā laikā?

Izdarīts ir tiešām daudz. Bet visvairāk lepojos ar darbu Modernās pieccīņas federācijā – ar minimāliem līdzekļiem izdevies uzturēt šo sporta veidu un piedalīties visās deviņās Vasaras olimpiskajās spēlēs. Turklāt Latvijā tādu sporta veidu, kas būtu pārstāvēti visās olimpiādēs, ir maz. Šobrīd modernā pieccīņa piedzīvo pārmaiņas – jāšanas sports vairs nav daļa no tā. Taču tas nozīmē vien to, ka ejam līdzi laikam un jauniem talantiem ir jaunas iespējas.

Kā vērtējat jauniešu fizisko sagatavotību? Kādi ierosinājumi tās veicināšanai?

Kopumā jauniešu fiziskā sagatavotība Latvijā pašlaik ir zemā līmenī. Mums valsts un pašvaldību līmenī ir jādomā par to, kā sekmēt interešu izglītības pieejamību, kā popularizēt jaunsardzes un zemessardzes nodarbības. Uzskatu, ka sporta aktivitātēm būtu jābūt pieejamām bez maksas ikvienam skolēnam. Tāpat būtisks virziens ir arī peldēt prasmes attīstīšana. Tas nav stāsts tikai par drošību – tas ir arī stāsts par fizisko veselību. Diemžēl Rīgā un arī citviet Latvijā kritiski trūkst baseinu. Valsts apmaksāto nodarbību skaits ir ierobežots, taču jauniešiem, kas vēlas sevi šajā sportā attīstīt, nav piemērotas infrastruktūras. Darbs pie šīs infrastruktūras izveides būs mana prioritāte, ja nonākšu Rīgas domē

Vairāk nekā 20 gadus vadāt Rīgas juridisko pārvaldi. Kā vērtējat domes līdzšinējo darbu šo problēmu risināšanā? Kādus ierosinājumus varat sniegt tā uzlabošanai?

Par skolēnu fizisko veselību netiek domāts pietiekami. Nodarbību skaits ir ierobežots, kā arī nav gana daudz speciālistu, kas šīs nodarbības varētu vadīt. Bērni ir mūsu valsts nākotne un arī mūsu zemes drošības pamats. Neieguldot tajos šobrīd, nevaram gaidīt veselīgu un spēcīgu sabiedrību nākotnē. Šeit gribu atsaukties uz Igaunijas piemēru, kur pašvaldības un valsts vispirms uzlaboja infrastruktūru – izveidoja sporta bāzes, sagatavoja trenerus un citus resursus, lai nodarbības varētu būt pieejamas. Mēs tikmēr domājam par to, kā aizpildīt grupas, lai varētu trenerim samaksāt pienācīgu atalgojumu, taču treniņu vides nemaz nav. Un šeit es nerunāju par basketbolu vai futbolu, kas piemērojas skolas telpām un stadioniem. Bet mums nav nedz peldbaseini, nedz šautuves, nedz arēnas vieglatlētikas nodarbībām. Pie tā ir jāstrādā, lai ikvienam rīdziniekam šie resursi būtu brīvi pieejami. Lai vecākiem nebūtu galvassāpes par to, kā nodarbināt savus jauniešus un kā apmaksāt rēķinus par pulciņiem. Šeit redzu, ka pašvaldībai ir jāveido cieša sadarbība ar LOK. Mums ir jābūvē jauni sporta centri ar mūsdienīgu infrastruktūru, jāattīsta apkaimes sportošanai ārā, jāpadara infrastruktūra pieejama abos Daugavas krastos un katrai apkaimei sasniedzamos attālumos.

Šobrīd notiek aktīva solīšana starp partijām. Ko esat novērojis savā pieredzē, strādājot Rīgas domē – vai šie solījumi tiek arī pildīti?

Sola visi. Un solījumi uz katrām vēlēšanām mēdz būt grandiozāki par iepriekšējiem. Es uzskatu, ka solīt solīšanas pēc ir ieradums, kas beidzot ir jāmaina. Mums ir kritiski jāvērtē situācija. Piemēram, teikt, ka sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas ir neprāts. Neviens, kurš kaut nedaudz iedziļinātos biļešu cenu veidošanas pamatprincipos un tajā, kā veidojas Rīgas satiksmes un pašvaldības budžets, nekad nevarētu ko tādu vērtēt kā paveicamu. Jau šobrīd esošās biļešu cenas nespēj nosegt transporta pašizmaksas. Tas pats ar Rīgas siltuma tarifiem. Jā, mēs maksājam vairāk nekā kaimiņvalstis, bet tam ir tehniski iemesli. Mūsu siltuma sistēmas nav atbilstoši attīstītas, lai mazinātu to liekos zudumus. Kamēr tas nav paveikts, maksāt mazāk vienkārši nav iespējams. Tie ir skaļi, klišejiski uzsaukumi, kas, kā rāda pieredze, nekad nav rezultējušies reālos darbos. Es uzskatu, ka solījumiem ir jābūt saprātīgiem, tāpēc mana pieredze un zināšanas ļauj racionāli vērtēt to, kas ir paveicams un kas nav. Es solu to, ko redzu kā izdarāmus projektus. Lietas, kas paveicamas, apvienojot zināšanas un iemaņas un efektīvi pārvaldot pieejamo budžetu.

Kas ir Jūsu pirmās 3 prioritātes, ja šovasar tiksiet ievēlēts Rīgas domē?

1. Pārdaugavas Olimpiskā sporta centra būvniecība – lai veicinātu modernas sporta infrastruktūras pieejamību rīdziniekiem.
2. Veikšu nepieciešamās darbības, lai ikvienam Rīgas skolēnam vismaz divi pulciņi būtu pieejami bez maksas.
3. Līdzdalības fonda apjomu palielināšu no 2 līdz 10 miljoniem eiro, lai apkaimju pagalmi tiktu labiekārtoti, pilnveidoti un iedzīvotājiem būtu pieejamas sporta un atpūtas iespējas savas dzīvesvietas apkārtnē.