Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte cer, ka paredzamās Saeimas ārkārtas vēlēšanas būtiski sašaurinās elektorātu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet neizmantots resurss politikā, viņasprāt, ir divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku paaudze.
Zālīte cer, ka ārkārtas vēlēšanas sašaurinās ZZS pārstāvniecību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņasprāt, rudenī paredzamās ārkārtas vēlēšanas izmaiņas Saeimas sastāvā noteikti ienesīs.
«Es domāju, ka noteikti mainīsies... Es ļoti ceru, ka ZZS stipri sašaurināsies elektorāts par labu citām partijām. Ja [Valdim] Zatleram būs sava partija, droši vien par labu Zatlera partijai. Grūti pateikt, mēs jau to vēl nezinām,» viņa norādīja, atgādinot, ka «spekulācijas par Zatlera partiju – tās ir pagaidām tikai spekulācijas».
Savukārt uz jautājumu, vai, viņasprāt, pašreizējam prezidentam būtu jādibina jauns politiskais spēks, Zālīte atbildēja: «Partijai jābūt 200 cilvēkiem, lai to dibinātu, tad vismaz simtam ir jābūt ļoti kvalitatīvam un arī samērā atpazīstamam sabiedrībā. Ja viņam izdosies tādu kvalitatīvu komandu savākt, es domāju, viņam varētu būt ļoti lieli panākumi.»
Pēc dzejnieces uzskata, ir kļūdaini domāt, ka visi spējīgie un gudrie cilvēki, kas to vēlas, jau politikā dažādās partijās ir iesaistījušies.
«Tā ir liela kļūda domāt, ka mums nav resursu tautā. Ir ļoti daudz cilvēki – gan starp uzņēmējiem, gan citās nozarēs. Ir notikusi paaudžu maiņa. Jo vēl pirms desmit gadiem mēs nevarējām vēlēt Saeimā cilvēkus, kam ir knapi 20 gadu. Bet tagad ir ienākusi pilnīgi jauna paaudze. Un ir tādi cilvēki, ko mēs tagad arī vērojam. Arī tie «Oligarhu kapusvētki», kas bija, liecina – šī divdesmitgadnieku, trīsdesmitgadnieku paaudze ir cēlusies. Viņi ir it kā nepazīstami, bet tie cilvēki ir, viņi ir izglītoti,» norādīja Zālīte.
«Protams, ka mums nevajag bērnudārzu. Bet es gribu tikai pateikt, ka ir izaugusi jauna paaudze, kas vēl līdz šim nav izmantota politikā kā resurss,» viņa piebilda.
Pati sevi aktīvajā politikā gan dzejniece neredz un partijās nedomā stāties, norādot, ka labāk darbojas kā vienkārši aktīvs pilsonis un radošs cilvēks.
«Tādu plānu man nav, jo uzskatu, ka radošam cilvēkam, kā man, ir divi iemesli, kāpēc es nevēlos stāties partijā. Viens ir ļoti privāts un personisks, un tas ir tāds, ka es zinu, ka es neesmu korists, es esmu solists. Es sevi sajūtu kā solistu, un man būtu grūti pakļauties partijas disciplīnai. (..) Bet pats galvenais ir tas, ka es sabiedrībā esmu pietiekami atpazīstams cilvēks, lai es būtu pelnījusi brīvību skatīties no cita skatu punkta un redzēt laukumu visu kopā. Tikko cilvēks iestājas partijā, viņam rodas tāda mazā kolektīva sajūtiņa – viens par visiem, visi par vienu. Un ļoti bieži tā mazā grupa aizmirst savu lielo uzdevumu. Es nekad negribētu būt tādā situācijā, jo to psiholoģisko mehānismu es saprotu,» savu nostāju skaidroja dzejniece.
«Es nesaku, ka teorētiski un principā tas nebūtu iespējams. Bet līdzšinējā prakse arī parāda, ka radošie cilvēki, kas ir iesaistījušies, nav spējuši būtiski izmainīt lietu gaitu un faktiski tikai nodarījuši zaudējumus savai personībai – viens tādēļ nav nospēlējis skaistas lomas, cits nav uzrakstījis brīnišķīgu mūziku un cits nav sacerējis lieliskāko lugu,» viņa vēl piebilda.
«Radošos cilvēkus, kuriem ir talants kaut kādā jomā, nevajag noņemt no trases. Politiķi ir ļoti svarīgi un sevišķi izšķirīgos brīžos. Un izšķirīgos brīžos arī radošie cilvēki pieslienas. Neaizmirsīsim galu galā par radošo savienību plēnumu, kas iegrieza visu to virpuli. Bet nepārtraukti būt politikā – es domāju, ka tas ir nepareizi pēc definīcijas. Jo, ja padomājam dziļāk, valsts ir ļoti svarīga, valsts ir mehānisms, kuram ir jāfunkcionē, lai tauta, arī latviešu tauta, varētu attīstīt savus talantus, savu kultūru, savus ģēnijus. Ne jau otrādi – lai tie pamestu visu savu kultūru, zinātni, visu un skrietu to valsti regulēt,» uzsvēra dzejniece.
Jau vēstīts, ka eksprezidents Valdis Zatlers maija beigās rosināja Saeimas atlaišanu, referendums par šo jautājumu notiks 23.jūlijā. Ja tauta balsojumā atbalstīs prezidenta rosinājumu, ārkārtas parlamenta vēlēšanas, visticamāk, notiks 17.septembrī.