Apstiprinot grozījumus likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», valsts atteiktos no savas pamatfunkcijas palīdzēt teroraktu un citu stihisku nelaimju gadījumos, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.
Kā ziņots, Saeima 22.martā nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», ar kuriem no likuma plānots izslēgt valsts atbalstu tādu dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai, kas atzītas par valsts nozīmes kultūras pieminekļiem vai arī ir avārijas stāvoklī.
«Teroraktu un stihisko nelaimju gadījumā valstij un pašvaldībām būtu jāuzņemas atbildība,» uzsvēra LPS padomnieks. Viņš skaidroja, ka saskaņā ar regulējumu, kādā ir iespējams pieprasīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, pašvaldībām ir jāatsaucas uz konkrētiem normatīvajiem aktiem. Pēc iecerēto grozījumu pieņemšanas pašvaldību iespējas pieprasīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem samazināšoties vai nebūšot vispār.
Salmiņš atzina, ka jautājums par valsts palīdzības sniegšanu energoefektivitātes nodrošināšanā ir sarežģītāks.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis skaidroja, ka likumā pašlaik minētās funkcijas nevienu brīdi nav finansētas un arī šobrīd valsts neredz iespēju atrast finansējumu šiem mērķiem. Ja nākotnē notiks kāda nelaime, tad nepieciešamības gadījumā valdība lems par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldības varēs sniegt palīdzību saskaņā ar savām iespējām.
Uz Saeimas deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas (SC) paustajām bažām saistībā ar finansējuma pieejamību ārkārtas situācijā Ķirsis skaidroja valsts nostāju: «Piemēram, jūs savā ģimenes budžetā neplānojat neparedzētus izdevumus nelaimes gadījumiem. Pat māņticība neļauj to plānot.»
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka komisija nākamnedēļ vienosies, vai likumprojekta grozījumus virzīt uz pirmo lasījumu, vai veidot alternatīvu likumprojektu vai arī ieteikt veikt grozījumu uzlabojumus, kurus šodienas sēdē piedāvāja deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Cilinskis piedāvāja likumā ierakstīt, ka valstij nav obligāts pienākums, taču tā var sniegt palīdzību vairākos no pašlaik likumā minētajiem gadījumiem.
LETA jau ziņoja, ka SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins 22.martā norādīja, ka šādi likuma grozījumi ir nepieļaujami, un aicināja balsot pret.
«Visi atceras, kā Valda Dombrovska (V) vadītais Ministru kabinets (MK) novilcināja jautājumu par palīdzības sniegšanu mājas iedzīvotājiem Mālpilī, kad ēka daļēji sabruka. Jau tad valdība ciniski demonstrēja savu nevēlēšanos piešķirt līdzekļus mājas renovācijai, aizbildinoties ar to, ka valstij nav naudas. Tomēr likumā bija normas, kas uzliek valdībai pienākumu palīdzēt cilvēkiem šādā situācijā,» norādīja Agešins.
Pēc viņa teiktā, tagad MK nolēmis izslēgt no likuma šīs «neērtās» normas un distancēties no problēmas risināšanas. Ja EM sagatavotos grozījumus Saeimas vairākums atbalstīs, tad valsts iegūšot visas tiesības atteikties palīdzēt cilvēkiem, kuri ne savas vainas dēļ nonākuši nelaimē.
Likums patlaban paredz valsts pienākumu atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam vai dzīvokļu īpašniekiem par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai, dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai arī tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, vai energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu tikai vienam no likumā minētajiem palīdzības veidiem - palīdzības sniegšana dzīvojamo māju renovācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, - valsts budžetā paredzamais finansējums būtu aptuveni 24 miljoni latu. Pieņemot, ka likumā paredzētā palīdzība tiek īstenota piecu gadu termiņā, ikgadējie valsts budžetā paredzamie līdzekļi būtu aptuveni pieci miljoni latu ik gadu.
