Pavasarī katrā dārzā augļkoki apvelk koši baltas vai rozīgas drēbes, nosvinot pirmo silto saules staru sagaidīšanu, un izskatās kā kāzu viesi, kas steigušies apsveikt līgavu. Kas gan šogad dārzā ir īpaši krāšņa? Piesarkusi, kuplā volānu tērpā ietinusies daiļava ēnā atstāj gan ziedošās plūmes, gan ābeles un bumbieres. Tā ir mājas ābeles radiniece – dekoratīvā ābele, kas katrā gadalaikā pārsteigs ar krāsu spēlēm savā ietērpā, lasām www.darznica.lv.
Modes dāma dekoratīvā ābele būs košs akcents katrā gadalaikā pat vissmalkākajā daiļdārzā - it īpaši tagad, pavasarī, kad uzplaukst neskaitāmi dekoratīvās ābeles pumpuri, ietērpjot to ziedu mākonī. Atkarībā no sugas, ziedi ir sārti, rožaini vai balti, kā arī tie var mainīties ziedēšanas laikā, piemēram, pumpuri ir koši rozā, bet ziedi balti. Rudenī, kad dārza košā krāsu palete sāk balēt, dekoratīvās ābeles augļi rūpēsies par spilgtu akcentu dārzā. Tikpat bagātīgi kā pavasarī zarus noklāj ziedu ietērps, rudenī tie ir koši ābolīši dzeltenā, sarkanā, oranžā un pat violetsarkanā krāsā. Dekoratīvās ābeles āboli ir krietni mazāki par mājas ābeļu augļiem un, iespējāms, vairāk līdzinās ķiršiem kā āboliem - mazāko ābolīšu izmērs ir divi, trīs centimetri, kā arī to garša ir spīvāka nekā parastajiem āboliem. Taču arī tie ir izmantojami ne tikai dekoratīviem mērķiem, piemēram, floristikā, bet lielākie arī kulinārijā - želeju un marmelāžu pagatavošanā, vīnu, sidru, ievārījumu gatavošanai, un tos var ēst arī tāpat – no zara.
Dekoratīvo ābeļu augums un izskats ir atkarīgs no šķirnes, tādēļ katram dārzam var atrast piemērotāko – dažu dekoratīvo ābeļu šķirnes koki var sasniegt 8-10 metrus, citi turpretī, vairāk līdzinās krūmiem un izaug tikai 2-3 metrus gari, stāsta z/s «Liepas» vadītāja Zaiga Apse. Arī jūsu dārza dzīvajām radībām patiks dekoratīvā ābele– pavasaros tās neskaitāmie ziedi aicināt aicinās ciemos bites, bet rudeņos, un atkarībā no šķirnes, arī ziemās zaros esošie augļi papildinās pašmāju dzīvnieku barības klāstu.
Neskatoties uz savu daiļo ārieni, dekoratīvā ābele, tāpat kā jebkura ābele, ir diezgan pieticīgs augs. Zaiga Apse skaidro, ka dekoratīvajām ābelēm piemērota labi drenēta, vidēji smaga mālsmilts vai smilšmāla augsne. Optimālais gruntsūdens līmenis ir 1,5 -2 m, jo pie augstāka līmeņa ābelītes mūžs nebūs garšs. Dekoratīvajai ābelei patiks saulaina vieta, bet arī mazāk izcili dzīves apstākļi liksies piemēroti. Tā kā tā ir ļoti izturīga pret salu, arī Latvijas bargākās ziemas nespēs tai nodarīt lielu postu, vienīgi jāprūpējas, lai ābelītes neapgrauztu grauzēji vai meža zvēri. Dekoratīvajai ābelei nav nepieciešama īpaša vainaga veidošana, ja nu vienīgi vecākiem kokiem būtu jāparetina zari, lai pārējiem labāk piekļūtu gaisma. Tā kā pārsvarā visas dekoratīvās ābeles ir potētas, tad stumbra apakšējā daļā var sāk augt mežeņi, kuri jau laicīgi ir jānogriež līdz pat stumbram.
Zaiga Apse stāsta, ka Latvijā dekoratīvās ābeles gan selekcionē, gan audzē vairākās audzētavās, kā piemēram, kokaudzētavā «Arumi», stādaudzētavās «Liepas», «Dimzas», «Gulbji», Latvijas Valsts Augļkopības institūtā un Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Izplatītākās dekoratīvās šķirnes ir «Royalthy» (malus purpurea, ASV), sarkanlapu ogābele U-10875 (Latvija), «Brower» (M.Toringo hibrīds), populāras šķirnes ar ēdamiem augļiem ir «Kerr» (Dolgo xHaladson von Morden’ sēklaudzis, Kanāda), Dzeltenais ražīgais krebs (P. Upīša sējenis), Pūres lielaugļainais krebs un citi.
Vai jūs zinājāt, ka:
● Cilvēks kultivē ābeli (malus domestica) jau vairāk kā 5000 gadus, tās sencis ir mežābele (Malus sylvestris ).
● Vairums dekoratīvo ābeļu ir sarežģīti dažādu sugu hibrīdi, daudzi no tiem aug savvaļā ASV un Āzijā.
● Visvairāk dekoratīvo ābeļu šķirņu veidots no ogābeles (malus baccata), plūmjlapu ābeles (malus prunifolia), iesaistot tās krustojumos arī parasto ābeli (malus domestica) vai mežābeli (malus sylvestris).
Izvēlēsimies šajā pavasarī savam dārzam īpašu rotu un iestādīsim tajā dekoratīvo ābeli. Tad katru gadu līdz ar siltākiem saules stariem un gājputnu atgriešanos varēsim gaidīt arī to, kā pavasarīgā kāzu tērpā ietērpjas jūsu lolojums. Un rudenī vērot, kā pēc gaisīgā pavasara trakuma tas apliek neskaitāmu košu ābolīšu krelles, kas vēl tumšās vēla rudens dienās dienās atgādinās par vasaru.