TV3 «Nekā personīga» rudenī stāstīja par bez vecākiem palikušu jaunieti, kuru Valsts ieņēmumu dienests grasījās izlikt no viņas vienīgās dzīvesvietas valstij nenomaksāta nodokļa parāda dēļ. Aptaujātie juristi toreiz sacīja, ka VID nepareizi skaidro likuma normas un parāda nemaz nav. Taču galvenais nodokļu iekasētājs palika pie sava. Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pagaidu lēmumu, ka taisnība ir meitenei.
25 gadus vecajai Ilonai tas bija kārtējais lielais trieciens viņas dzīvē. Pirmais bija tad, pusaudžu gados ļaundabīgs audzējs pārrāva viņas vecāku dzīvības, bet otrs pagājušā gada rudenī, kad Valsts ieņēmumu dienests draudēja viņas ģimenei ar mazu bērnu atņemt vienīgo mājokli.
Ilona un viņas brāļi, pārdeva vecāku celto māju Bigauņciemā, jo nevarēja to uzturēt. Viņi zināja, ka darījumu neapliks ar ienākuma nodokli, ja tas viņu īpašumā būs bijis vismaz piecus gadus un pacietīgi gaidīja, kad tie pienāks. 2011.gadā māju pārdeva. Liels bija viņu izbrīns, kad sāka saņemt VID vēstules.
VID uzskatīja, ka pietrūkuši divi mēneši, lai viņus no nodokļa nomaksas atbrīvotu un prasīja bāreņiem valstij samaksāt vairāk nekā 18 tūkstošs latu. Tā kā tobrīd Ilonas vienīgie ienākumi bija māmiņu alga, tad VID nolēma atņemt viņas dzīvokli Kauguros.
Ilona neslēpa savu izmisumu. Māja bija mantota, Ilona tajā bija dzīvojusi garus gadus. Publiskais reģistrs apliecina, ka uz viņas vārda īpašums bija piecus gadus . Tomēr VID palika pie sava. Mājas pārdošanas līgums parakstīts divus mēnešus agrāk un par pamatu esot jāņem darījuma slēgšanas datums, nevis reģistrācija zemesgrāmatā.
Starptautiskās auditorkompānijas «PricewaterhouseCoopers» speciālisti noskatījās sižetu un izlēma neatstāt meiteni vienu pret Valsts iestādi. Viņi kopīgi ar Ilonu lūdza Administratīvo rajona tiesu apturēt VID piedziņu. Tiesa lēma par labu Ilonai. Tā pamato, ka VID rīkojies pirmsšķietami prettiesiski. Šāds tiesas pagaidu lēmuma formulējums ir visai rets un Ilonai ļauj cerēt, ka arī tiesas prāvas gala iznākums būs viņai pozitīvs.
Strīdīgā norma tapa trekno gadu karstumā. Likumdevējs skaidro, ka mērķis bijis cīnīties ar nekustamo īpašumu spekulantiem, kas pirka namus, zemesgabalus, tūlīt pat tos pārdeva, oficiāli šos darījumus neuzrādīja, un valsts kasei garām aizgāja iespaidīgas nodokļos nenomaksātas summas. Ka šī norma ir interpretējama un varētu būt pretēja civillikumam un pat Satversmei, izgaismojās tikai līdz ar Ilonas sākto cīņu ar VID, kad uz to norādīja vairāki atzīti juristi. Deputāts Gaidis Bērziņš normu atzīst par kļūdainu un aicina kolēģus to mainīt.
Tomēr Saeimas deputāti nesteidzas uzreiz atbalstīt Bērziņa priekšlikumu, bet grib vispirms uzklausīt tieslietu un finanšu ministrijas viedokli.
Saeimas deputāti viedokli lūguši arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam, kas priekšlikumam nepretojas, bet aicina to rūpīgi pārdomāt.
«Ja norma ir tāda, kādu Gaidis Bērziņš ir paredzējis, tad mūsu vēlme būtu kādā normatīvā aktā paredzēt,kādā noteiktā termiņā reģistrē šo īpašumu (zemesgrāmatā) kādā gadījumā būtu nodrošināta tiesiskā stabilitāte,» saka VID Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis
Ja deputāti nevienosies, savas korekcijas ieviesīs tiesu prakse. Juristi, kuri palīdz Ilonai, norāda, konkrētais gadījums varēja arī līdz tiesai nenonākt, ja Valsts ieņēmumu dienests kā pakalpojuma sniedzējs būtu iedziļinājies situācijā un mācējis nodalīt, kur ir bizness, kur cilvēku vienīgais īpašums un Ilonas darījumu ar nodokli neapliktu.
«Tas, kas mūsu valstī klibo, ka likums uzrakstīts patiešām neskaidri. Un mēs ļoti pieķeramies pie tās gramatiskās interpretācijas. Būtība bija cīnīties ar spekulatīviem darījumiem un pieci gadi ir ļoti ilgs periods, kas ir ieviests, lai patiešām zinātu, vai tas ir tavs īpašums vai bizness un šis gadījums skaidri rāda, ka šis nav spekulatīvs darījums,» komentē «PricewaterhouseCoopers» Nodokļu un Juridisko konsultāciju nodaļas vadītāja Ilze Rauza.
Šis strīds parādījis vēl vienu būtisku trūkumu. Valsts nesniedz bezmaksas juridisko palīdzību administratīvajās lietās, un Ilonai bez palīgā nākušo juristu atbalsta klātos grūti cīņā ar VID.
