«Latvijai tradicionāli bija zems valsts parāda līmenis, kas pieauga līdz aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta krīzes laikā. Tas joprojām ir ļoti pienācīgs skaitlis, pat salīdzinot ar dažiem Eiropas partneriem. Mazāk nekā 30% Latvijas mājsaimniecību ir kredīti. Nedrošu kredītu skaits pēdējos 2013.gada ceturkšņos sasniedza viencipara skaitli. Mēs esam diezgan konservatīvi arī attiecībā uz pašvaldību parādu, jo pašvaldības parāds nedrīkst pārsniegt 20% no tās gadskārtējā budžeta,» norāda Vilks.
Viena no galvenajām Latvijas, kā arī Eiropas problēmām attiecībā uz uzņēmumiem ir finansējuma sniegšana, izmantojot galvenokārt aizņēmumu finansējumu. Krīzes laikā ķīlas amortizācija pakļāva spiedienam bankas. Jāteic, ka stingras prasības attiecībā uz ķīlu, kuras izvirza potenciālajiem aizņēmējiem, ir galvenais faktors, kas attur uzņēmumus aizņemties no bankām, īpaši mazos un vidējos uzņēmumus pēckrīzes periodā. Tajā pašā laikā kapitāla tirgi, sevišķi Austrumeiropā, ir mazi un vāji, un tos nevar īsti uzskatīt par finansējuma avotu.
«Tomēr runājot par parādsaistību samazināšanu kopumā, manuprāt, lai tā noritētu efektīvi un veiksmīgi, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Ir jābūt skaidrai stratēģijai, mājsaimniecību parādsaistību samazināšana ir jāpapildina ar ļoti precīziem, sociāli orientētiem pasākumiem, piemēram, pirmā mājokļa programma, pārkvalificēšanās vai mūžizglītības iespējas, kā arī valdībai ir jāturpina laba komunikācijas programma mērķa grupu sasniegšanai,» uzsver finanšu ministrs.
