Higsa bozoni jeb Dieva daļinas ir atklātas Papildināts

Apollo
14 komentāri

Atklājot tā sauktos Higsa bozonus, pierādīts, ka priekšstati par elementārdaļiņām ir visnotaļ pareizi, par šodienas Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieku paziņojumu aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Higsa bozoni jeb Dieva daļinas ir atklātas

Foto: Reuters/Scanpix

Higsa bozoni, kas matērijai piešķir masu, tiek saukti arī par Dieva daļiņām.

Detektoru «CMS» dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 125,3 gigaelektronvolti un datu ticamību «4,9 sigma». Savukārt detektoru «Atlas» dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 126,5 gigaelektronvolti un datu ticamību «5 sigma».

«Tas nozīmē, ka ilgi meklētais Higsa bozons ir atklāts. Šim atklājumam būs liela nozīme turpmāko fizikas teoriju veidošanā,» norādīja Vilks.

Kā preses konferencē par godu atklājumam pavēstīja CERN ģenerāldirektors Rolfs Heiers, atklātajai jaunajai daļiņai ir visas Higsa bozona īpašības, un, visdrīzāk, tā arī ir Higsa bozons, taču vajadzīgs laiks, lai to apstiprinātu.

«Ja es nebūtu zinātnieks, es teiktu: «Mēs to atradām,»» atzina Heiers, piebilstot, tā kā viņš nav zinātnieks, viņš šādus paziņojumus neizteiks. «Mēs esam atraduši bozonu, tagad mums ir jāuzzina tā īpašības. Tas ir ceļa sākums, pa kuru mēs iesim.»

Trešdien prezentētie rezultāti tiek raksturoti kā sākotnējie. Tie ir balstīti uz 2011. un 2012.gadā savāktiem datiem, kas joprojām tiek analizēti un aptuveni jūlija beigās tiks publicētas šodien prezentētās analīzes. Daudz kopīgāka aina par novēroto radīsies vēlāk šogad, kad Lielajā hadronu paātrinātājā tiks veikti eksperimenti ar apjomīgākiem datiem.

Nākamais solis būs noteikt precīzu daļiņas dabu un tās nozīmību mūsu izpratnē par Visumu.

Jau ziņots, ka zinātnieki 2009.gada novembrī pirmo reizi veica protonu kūļu sadursmi Lielajā hadronu paātrinātājā, kas bija pirmais solis, lai noskaidrotu Visuma izcelšanos.

Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis desmit miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.

Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

19

2014. gada 19. aprīlis

Vārda dienas

Vēsma, Fanija
Vēsmiņa, Hēlija, Helta, Hellija, Hella, Helju, Helita, Heliodors, Helijs, Fionija, Feonija, Feona, Fenija, Felonija, Feja, Fannija

Workingday

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +16 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 06:04
Saule riet: 20:41
Dienas ilgums: 14:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

19.04.2014
Ienākt apollo.lv