Sanktpēterburgas pilsētas vēlēšanu komitejā iesniegts pieteikums referendumam par pilsētas atdalīšanos no Krievijas Federācijas, piektdien vēsta radio «Brīvība».
Iesniedz pieteikumu referendumam par Sanktpēterburgas atdalīšanos no Krievijas (276)
Pieteikumu iesnieguši jaunatnes demokrātiskās kustības «Vesna» («Pavasaris») aktīvisti. Tā izveidota uz partijas «Jabloko» un kustības «Solidaritāte» bijušo jaunatnes organizāciju pamata.
Pieteikumā ir divi jautājumi. Pirmais - «Vai jūs esat par Sanktpēterburgas atkalapvienošanos ar Eiropu uz Lihtenšteinas Firstistes komūnas tiesībām?», otrais - «Vai jūs esat par Sanktpēterburgas 1992.gada likumdošanas darbības atjaunošanu un par Sanktpēterburgas kā Krievijas Federācijas daļas statusu?».
Dokuments esot pieņemts bez iebildumiem, tas ir iereģistrēts un tam ir piešķirts kārtas numurs.
Atbilde ir jāgaida 30 dienas. Tad, ja pieteikumā netiks konstatēti trūkumi, tas tiks nodots apstiprināšanai Likumdošanas sapulcei. Ja arī tā apstiprinās referenduma ideju, referenduma iniciatoriem būs jāsavāc vēl 40 000 parakstu.
Organizācijas «Vesna» aktīvisti, tiesa gan, uzskata, ka lieta neaizies tik tālu. Viņu galvenais mērķis ir parādīt, ka mūsdienu Krievijā referendumi principā nav iespējami, tas ir, nedarbojas Konstitūcijas pants, kas pilsoņiem garantē tiesības paust savu gribu referenduma ceļā.
Kā pastāstīja Nikolajs Artjomenko - aktīvists, kurš pilsētas vēlēšanu komisijā iesniedza pieteikumu -, viņš to dara jau septīto reizi.
Kad viņš ar saviem domubiedriem mēģinājis iniciēt referendumus par pilsētai aktuālām problēmām, piemēram, par debesskrāpja «Ohta Centrs» būvniecību, viņš allaž saņēmis atteikumu.
Cits aktīvistu mērķis ir parādīt, ka Krimā nule kā notikušajam referendumam nav bijis nekāda likumīga pamata un ka Krievijas valsts vara, pieņemot lēmumus, balstās dubultos standartos.
Jautājumiem, kas ir formulēti pieteikumā, atbilstoši ieceres autoru skaidrojumam nevis vajadzētu sekmēt Sanktpēterburgas atdalīšanos no Krievijas, bet gan parādīt to, cik absurda ir situācija valstī.