Izglītoti kultūras menedžeri nepieciešami sekmīgai ekonomiskajai sadarbībai starptautiskā līmenī (15)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

«Pašlaik kultūras jomā labi izglītoti un zinoši speciālisti nepieciešami ne tikai kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, bet arī sekmīgai ekonomiskajai sadarbībai starptautiskā līmenī, jo ekonomiskā sadarbība nebalstās tikai uz naudaskāri vai tirgošanos. Bez nopietniem padomniekiem, kas dziļi orientējas kultūras jautājumos, neviena Latvijas delegācija ārzemēs nevarēs iztikt,» uzskata vēstures zinātņu doktors Kaspars Kļaviņš, kura zinātniskie darbi un atziņas augstu novērtēti visā pasaulē.

Kaspars Kļaviņš atzīst, ka cēlonis tam, ka bieži Latvijas delegācijas ārvalstīs nav sekmīgas un pat beidzas muļķīgi, ir nespēja piesaistīt nopietnus kultūras un vēstures jomu speciālistus. Turklāt valstiskā līmenī nav atbilstošas stratēģijas šādu speciālistu sagatavošanai, un to Latvijā trūkst.

Jābūt alternatīvai kultūras darbinieku izglītības stratēģijai

Kaspars Kļaviņš uzskata, ka visas kultūras mantojuma jomas ir saistītas ar šodienas situāciju, tajā skaitā arī ekonomiku, piemēram, jaunu, globālā mērogā konkurētspējīgu virzienu radīšanu tūrisma, medicīnas, arhitektūras, modes vai mākslas jomā.

Vēstures arhīvos esošās Latvijas (un latviešu) kultūras vērtības: sadzīves apraksti, vēstures liecības, personu dati, ēšanas, ģērbšanās un medicīnas tradīcijas, var tik izmantoti ne tikai tāpēc, izprastu savu un citu zemju kultūru, bet arī lai sekmīgi izmantotu šo vēstures un kultūras mantojumu kā modernu alternatīvu esošajiem kultūras un biznesa virzieniem. Tikai, lai kultūras un vēstures mantojumu apzinātu un izprastu tā kopsakarības un aktualitāti šodien, jābūt speciālai izglītībai, ko mūsdienu apmācības sistēma nepiedāvā.

«Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieki liecina par latīņu, poļu un vācu valodu zinātāju izzudumu. Kādu gan kultūras mantojumu Latvijas speciālisti grasās apzināt, ja pat izlasīt daudzi to nav spējīgi? Bet Latvijas kultūras vērtības ir plaši fiksētas tieši šajās valodās,» uzsver vēstures zinātņu doktors un eksperts starpkultūru menedžmenta jautājumos.

Viņš uzskata, ka nākotnē nevarēs aprobežoties tikai ar vienkāršotiem informācijas izdevumiem angļu valodā: «Manuprāt, jābūt alternatīvai izglītības stratēģijai, kas gatavo bibliotekārus, literatūrzinātniekus, mākslas vēsturniekus un kultūras menedžerus ar pilnīgi citu izglītības kvalitāti. Tādus, kas labi pārzina ne tikai vēsturi, bet arī vairākas svešvalodas, menedžmentu, starpkultūru attiecības un spēj pagātnes mantojumu pielietot šodienas vajadzību un probēmu risināšanai.»

Jāapzinās kultūras vērtību aktualitāte pasaules kontekstā

Pēc Kaspara Kļaviņa domām, lai sekmīgi sadarbotos starpvalstu līmenī, Latvijai, pirmkārt, vajadzīgi kultūras menedžeri, kas pēta dažādu tautu tradīcijas, saskata līdzības un spēj apzināties to vērtību jomās, kas šodien ir aktuālas. Latvijā tas diemžēl, pat salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, netiek darīts pietiekoši.

Pašlaik Kaspars Kļaviņš ir Vēstures un Starpkultūru vadības viesprofesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos: «Šobrīd pētu jautājumus, kas skar arābu identitāti. Arī Tuvajos Austrumos daudzi slimo ar cukurslimību, sirdskaitēm utt., kas lielā mērā ir pārtikas industrijas un «mūsdienu» stresa pilnā dzīvesveida sekas. Bet arābiem ir izcilas diētas, herbālas medicīnas un harmoniska dzīvesveida tradīcijas. Jāspēj šīs senās zināšanas atkal aktualizēt, izmantojot arī netulkotus avotus, tādēļ daudz laika paiet arābu valodas studijās.»

Moderna alternatīva - spēja sadarboties

Latvijas kultūras mantojums joprojām netiek pietiekoši popularizēts, lai varētu to pārvērst par modernu alternatīvu.

«Viss ir atkarīgs no tā, cik ielā mērā Latvijas kultūras iestāžu vadītāji un menedžeri ir gatavi piesaistīt un atbalstīt gudrus un zinošus cilvēkus, jo moderna alternatīva, vispirmām kārtām, ir spēja sadarboties. Kultūras menedžeris nedrīkst būt aprobežots. Ja kādā jomā viņš pats neorientējas, tam jāspēj saskatīt citu personu potenciālu un likt to lietā. Diemžēl Latvijā šajā kontekstā pieredze ir vairāk negatīva, nekā pozitīva Man, piemēram, ir zināmi izcili ārzemju speciālisti, kuri, Latvijā nesaņemot nekādu atbalstu, savas zināšanas piedāvā citur. Te jāmaina Latvijas cilvēku domāšana, - liela daļa Latvijā konkurenci saprot kā «nedošanu otram», lai gan pasaules pieredze liecina, ka daudz veiksmīgāka ir sadarbība kopēju projektu ietvaros,» saka Kaspars Kļaviņš.

Plašāk šos un citus ar kultūras un vēstures mantojuma sekmīgu izmantošanu saistītos jautājumus Kaspars Kļaviņš skars lekcijā «Aizmirstais vēstures un kultūras mantojums – moderna alternatīva», ar kuru šā gada aprīlī uzstāsies Rīgā, pasaules tendenču, ideju un biznesa kontaktu forumā «World Trends Forum»*.

Ar kultūras vērtību kanonizāciju vien nepietiek

Lai vietējā un starptautiskā mērogā pozicionētu un popularizētu Latvijas aizmirsto kultūras un vēstures mantojumu kā moderno alternatīvu, Kaspars Kļaviņš, pirmkārt, ieteiktu šo kultūras mantojumu aktīvi tulkot, izdot un prezentēt.

http://de.wikipedia.org/wiki/Lettische_Literatur

Viņš uzskata, ka Latvijas kultūras mantojumam nekur nav jāintegrējas. «Tas jau ir radies sena Eiropas ideju mantojuma sintēzes rezultātā un bieži bagātinājis citas kultūras. Atliek tikai to saprast un atzīt. Piemēram, tikpat kā neviens vairs pasaulē nezina muzikoloģi Irmu Jaunzemi, kura pirms Otrā pasaules kara vāca un popularizēja krievu, Vidusāzijas un Sibīrijas tautu, kā arī ebreju tradicionālas mūzikas sacerējumus toreizējā Padomju Savienībā. Galu galā Krievijā šodien tik populārā un no identitātes viedokļa svarīgā šansonu izpildītāja Žanna Bičevska ir viņas skolniece. Irma Jaunzeme bija aranžējusi daudzas dziesmas, ko vēlāk izpildīja Žanna Bičevska. 1920.-jos gados ar saviem koncertiem viņa guva atzinību arī Ķīnā, Japānā, Korejā un Vācijā.

Kāpēc tolaik bija un arī tagad ir tāda interese par folkloru un senu mūzikas sacerējumu saglabāšanu, atdzīvināšanu? Herders, Hāmanis, Melngailis, Jāzeps Vītols- lūk, kas ir šīs tradīcijas celmlauži, vācbaltiešus, protams, ieskaitot,» skaidro vēstures zinātņu doktors.

Kaspars Kļaviņš uzskata, ka tikai kultūrvēstures kontekstā saprotama latviešu orientācija uz folkloras u.c. garīgā mantojuma vērtībām, taču bez zināšanām un atbilstošas izglītības par to pasaulei saprotamā valodā grūti pastāstīt. Viņaprāt, jau minēto jomu speciālistu nepietiekama sagatavotība un neprasme savu pagātnes mantojumu izmantot mūsdienu informācijas telpā ir viens no iemesliem, kas traucē Latvijai sekmīgi sadarboties starptautiskajā arēnā ne tikai kultūras, bet arī citās jomās.

Kaspars Kļaviņš ir vēstures zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un Vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta profesors. Studējis Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Austrijā un Francijā, kā mācībspēks strādājis ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Kaspars Kļaviņš ir vairāku zinātnisko monogrāfiju, grāmatu un rakstu autors, tajā skaitā angļu, franču un vācu valodās. Pašlaik Kaspars Kļaviņš ir Vēstures un Starpkultūru vadības viesprofesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos.

*pasaules tendenču, ideju un biznesa kontaktu forums «World Trends Forum», world-trends-forum.com

Komentāri (15)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu