Katalonija pārņem Baltijas valstu pieredzi (29)

Pēc Franko nāves simtiem tūkstošu Katalonijas iedzīvotāju demonstrācijās pieprasīja pašnoteikšanās tiesības. Sarunās starp politiskajām partijām un Spānijas valdību tika panākta vienošanās par Katalonijas autonomijas atjaunošanu un 1980. notika pašvaldību vēlēšanas pēc kurām tika izveidots parlaments un valdība.

Pašreiz Katalonijā ir 7,6 miljoni iedzīvotāju, un tā ir augsti attīstīta Spānijas autonomija. Katalāņi paši uzskata, ka viņi ar saviem 25% nodokļu atskaitījumiem Madridei, uztur izšķērdīgu Spānijas valdības infrastruktūras būvniecības politiku. Spānija, aiz Ķīnas, ir otrā valsts pasaulē pēc ātrvilcienu sliežu kopgaruma, bet neviens šāda dzelzceļa km neesot rentabls. Lidlauku skaits Spānijā ir divreiz lielāks kā Vācijā. Katalonijas pilsoņiem ir otrs lielākais nodokļu slogs Eiropā aiz Zviedrijas.

Visu neatkarības kustību vada nevalstiskā Katalonijas Nacionālā Asambleja ar apmēram 30 000 biedru, kas arī ir izveidota pēc Tautas Frontes parauga. Paši kustības ierindas biedri nešaubās par panākumiem, kā piemēru minot faktu, ka pirmā Katalonijas konstitūcija uzrakstīta jau 1283.gadā, bet Spānijā tikai 1812.gadā. Nākošais solis pēc VIA CATALONIA būs referendums par valsts pilnīgu neatkarību. Protams, līdzīgi kā strīdos starp Gorbačovu un Baltijas valstīm, arī Spānijas Konstitucionālā tiesa nesteigsies atzīt Katalonijas neatkarību, jo Spānijas konstitūcijā, kuru izstrādāja vēl Franko ēras norieta periodā, teikts, ka valsts vienotība tiek uzturēta ar karaspēka palīdzību.

Vai oficiālā Latvija, kuras ministru prezidents paziņoja, ka netiksies ar Dalailamu, jo atbalsta vienotās Ķīnas politiku (pat pēc 1,2 miljonu tibetiešu nogalināšanas) turpinās arī «vienotas» Spānijas politiku? Visticamāk, ka, jā. Tāpēc atbalstīsim katalāņu neatkarības centienus, mēs, kuri stāvējām Baltijas Ceļā, atceroties, kā paši gaidījām atbalstu no cilvēkiem visā pasaulē!