Krimas parlaments pieņem lēmumu par pievienošanos Krievijai (535)

Pēc parlamenta sēdes deputāti par to paziņojuši cilvēku pūlim pie ēkas, kas to uzņēmuši ar gavilēm un kliedzieniem «Krievija!».

Viens no deputātiem pūlim arī pavēstīja, ka Augstākā padome pieņēmusi lēmumu vērsties pie Krievijas vadības ar lūgumu «sākt procedūru Krimas ieiešanai Krievijas sastāvā».

Tāpat tika paziņots, ka 16.martā notiks referendums par Krimas statusu.

Referendumā pussalas iedzīvotājiem tiks uzdots atbildēt uz jautājumu, vai viņi grib palikt Ukrainas sastāvā vai arī pievienoties Krievijai.

Kā paziņoja Temirgalijevs, referendumā tiks uzdoti divi jautājumi.

«Pirmais - vai jūs atbalstāt Krimas iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā kā federācijas subjektam? Otrais - vai jūs esat par Krimas 1992.gada konstitūcijas atjaunošanu?» sacīja Temirgalijevs.

Sākotnēji referendums bija plānots 25.maijā, tad tas tika pārcelts uz 30.martu.

1992.gada konstitūcija paredz, ka Krima ir autonoma republika Ukrainas sastāvā, un tās attiecības ar Kijevu balstītas uz abpusējiem līgumiem.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka Putins ir informēts par Krimas parlamenta lēmumu.

«Ziņas par Krimas Augstākās padomes lēmumu tikko parādījās, par tām informēts prezidents,» sacīja Peskovs.

Putins ceturtdien jau ar Drošības padomi apspriedis situāciju Ukrainā, tostarp Krimas parlamenta lēmumu par pievienošanos Krievijai, pēcāk pavēstīja Peskovs.

Sanāksmē piedalījās arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers Sergejs Nariškins, iekšlietu ministrs Vladimirs Kolokoļcevs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Federālā Drošības dienesta sekretārs Nikolajs Patruševs, Drošības dienesta vadītājs Nikolajs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Mihails Fradkovs.

Tikmēr Krievijas Valsts domē iesniegtais likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas, varētu tikt pieņemts nākamajā nedēļā, ceturtdien pavēstīja likumprojekta autors partijas «Taisnīgā Krievija» līderis Sergejs Mironovs.

«Atklāti sakot, šis likumprojekts tika ierosināts Krimas dēļ,» viņš neslēpa.

Krievija kopš piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.

Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pat laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.

Likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma «tautas gribas izteikšana», kas, piemēram, izpaudusies referendumā.