Kursīte: Par jēdzienu latgaliešu valoda būtu grūti runāt

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Universitātes profesore Saeimas deputāte Janīna Kursīte uzskata, ka par jēdziena lietošanu - latgaliešu valoda, rūnāt būtu grūti, jo vairāku simtu gadu un 1929.gadā tika izveidota latgaliešu rakstu valoda, bet trūkst pilna valodas spektra, proti, nav standartizētas mutvārdu latgaliešu valodas.

Intervijā laikrakstam «Diena» Kursīte stāstīja, ka vairāku simtu gadu garumā pastāv latgaliešu rakstu valoda, līdz ar to 1929.gadā tika izveidots tā dēvētais Stroda ortogrāfijas standarts un latgaliešu rakstu valoda tika definēta kā latviešu rakstu valodas paveids.

«Savukārt runas forma nav kodificēta, un latgalieši runā dažādās izloksnēs. Savukārt dialekts ir izlokšņu apkopojums, un dialektam nav rakstu formas. Es labprāt lietotu formu «latgaliešu mēle» - jo, no vienas puses, ir rakstu valoda, tomēr nav pilna valodas spektra, proti, nav standartizētas mutvārdu formas,» stāsta Kursīte.

Viņasprāt, iespējams, ir jēga mācīt latgaliešu rakstu valodu kā fakultatīvu mācību priekšmetu Latgales augstskolās.

Jau ziņots, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas variants un tā nav cita valoda, un tai nav jābūt par otro, trešo vai kādu citu oficiālo valodu, pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts Andrejs Veisbergs.

Tāds ir Valsts valodas komisijas viedoklis, un to neesot plānots mainīt.

Veisbergs gan atzina, ka tas ir diezgan sarežģīts jautājums, vai latgaliešu valoda ir valoda vai arī latviešu valodas dialekts.

Jautāts, vai Saeimā deputāti var lietot latgaliešu valodu, viņš norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz apkārtējie cilvēki to spēj saprast. Latgaliešu valodai ir dažādi varianti, un tas nebūtu labākais variants, ja deputāts runātu tādā formā, kuru lielākā daļa cilvēku nevar saprast.

Arī deputātu sacītais solījums jeb zvērests, stājoties amatā, ir jādod latviešu literārajā valodā. Protams, nevar «piekasīties» atsevišķām skaņām, jo cilvēkiem ir atšķirīga izruna, taču pilnīga teksta pārveidošana citā valodas variantā nav pareiza, uzskata Veisbergs.

Kā ziņots, Saeimas darba valoda ir latviešu valoda un deputātu solījums vai zvērests, stājoties amatā, ir jādod latviešu valodā. 11.Saeimas pirmajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) deputātiem, kuri solījumu nodeva latgaliešu valodā, lika to atkārtot vēlreiz latviski.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu