Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).
Latvija aizņemsies naudu, lai palīdzētu krīzē nonākušajām ES valstīm (378)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).
Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.
Raksturojot ESM būtību, Sakss skaidroja, ka ESM ir līdzīgs Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), tikai ESM veido eirozonas valstis. Fonda ideja ir sniegt aizdevumu valstīm, kas nonākušas krīzē un tādējādi pārāk augsto procentu likmju dēļ nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. ESM nodrošinās iespēju aizņemties par mazākām procentu likmēm.
ESM apmaksājamais kapitāls ir 80 miljardi eiro (56 miljardi latu), kas ir pārāk maz, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM aizdevumu kopējais maksimālais apjoms būs 500 miljardi eiro (350 miljardi latu), tāpēc ESM pats dosies starptautiskajos finanšu tirgos un aizņemsies naudu, lai tālāk to aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem, jāsamazina risks, ka naudu varētu zaudēt, ko var panākt ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb kapitālu pēc pieprasījuma.
Latvijai pirmajos piecos gados jāgarantē maksimāli 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu), bet 12.gadā - 2,4 miljardi eiro (1,43 miljardi latu). Sakss uzsvēra: «Teikt, ka šī summa ir jāsamaksā, ir sagrozīti fakti.» Šāda summa Latvijai būtu jāsamaksā, ja ESM ieguldītu aizdevumā visu maksimāli pieejamo summu un valsts to nevarētu atmaksāt. Tomēr Sakss uzsvēra, ka ESM vadība rūpīgi vērtēs, cik liels ir aizdevuma risks un iespējamība aizdevumu saņemt atpakaļ. Starptautisko institūciju aizdevumiem ir «pirmā roka», teica Sakss, skaidrojot: iespēja, ka valsts bankrotē un parāds tiek norakstīts, ir «vairāk vai mazāk hipotētiska». Latvija savu aizņēmumu no SVF atmaksāja savlaicīgi, salīdzināja FM amatpersona.
Tā kā visas eirozonas valstis pārvalda ESM un visi būtiskākie lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, šo aizņēmumu faktiski garantē 18 personas, no kurām kredīta neatdošanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā tikai apmēram 0,3% no kopējā kredīta, sarēķinājusi FM. Sakss uzsvēra, ka ESM ir rūpīgi pilnvarotie un visas eirozonas valstis rīkosies, domājot arī par saviem nodokļu maksātājiem. Latvija no septembra būs novērotāja ESM pilnvarnieku padomē.
ESM darbību sāka 2012.gada oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes jeb ECOFIN lēmums par tās uzņemšanu eirozonā. Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6.augusta.
FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Latvijas pievienošanos ESM, ko šodien uzklausīja ministri.
Valdība šodien atbalstīja arī rīkojumu par Latvijas pievienošanos ESM. Saskaņā ar to FM 2014.gada valsts budžetā jāparedz ilgtermiņa saistībās finansējums FM pamatbudžeta apakšprogrammā «Iemaksas starptautiskajās organizācijās» ieguldījumu veikšanai ESM parakstītā kapitāla apmaksājamai daļai 141 896 128 latu jeb 201 900 000 eiro apmērā, tajā skaitā 2014., 2015. un 2016.gadam 28 379 226 latu jeb 40 380 000 eiro apmērā katru gadu un turpmākajā periodā līdz 2018.gadam ieskaitot 56 758 450 latu jeb 80 760 000 eiro apmērā.
Ministru kabineta rīkojums paredz to, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojektā tiek ieplānots attiecīgais finansējums saistību segšanai, bet saistības rodas tikai ar līguma ratifikāciju Saeimā. FM līdz oktobrim būs jāsagatavo likumprojekts, ar kuru paredzēts apstiprināt līgumu par ESM izveidošanu.
Valdības sēdes protokollēmumā norādīts, ka FM nākamā gada valsts budžetu likumā jāiekļauj norma, kas paredz Latvijas saistības pret ESM ieguldījumam apmaksājamajā kapitālā 201,9 miljonu eiro apmērā un iespējamās saistības ieguldījumam kapitālā pēc pieprasījuma 1 564 800 000 eiro jeb 1 099 747 699 latu apmērā.
FM norāda, ka šī summa var tikt precizēta. Tāpēc nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā varēs tikt iesniegti priekšlikumi precizēt minētos parakstāmā kapitāla apjomus, ja Latvija būs saņēmusi līguma precizējumus un iestāšanās nosacījumus.