Likums, kas paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, neveicinās līdzekļu piesaisti veselības aprūpes pakalpojumiem un neatrisinās kritisko naudas trūkumu nozarē, secinājusi Latvijas slimnīcu biedrība (LSB), gatavojot atzinumu par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.
LSB ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu «Veselības aprūpes finansēšanas likums» un secinājusi, ka likumprojekta mērķis – veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu, netiks sasniegts. Turklāt valdības rīcības plānā šis likumprojekts minēts kā vienīgais avots pakāpeniskam veselības aprūpes finansējuma pieaugumam. Tāpat nav analizēta likumprojekta ilgtermiņa finanšu ietekme uz veselības aprūpes nozari un Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Likumprojekts esošajā redakcijā neatrisina vēl kādu aktuālu jautājumu – nav definēti valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi. Tādēļ LSB aicina likumprojektu pārstrādāt, pieaicinot gan veselības aprūpes nozari pārstāvošās biedrības un nevalstiskās organizācijas, gan valsts un pašvaldību finanšu speciālistus.
VM izstrādātā likumprojekta redakcija ietver sevī vairākus draudus. Viens no tiem, ir risks, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir tādēļ, ka daļa no iedzīvotājiem ir darbapspējas vecumā, bet nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Valsts apmaksāta veselība tiks liegta cilvēkiem ar neregulāriem vai nelieliem ienākumiem.
Likumprojektā iekļauts pienākums Ministru kabinetam (MK) noteikt pamatpakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī pacientu iemaksu un līdzfinansējuma apmēru. LSB vērtējumā šāds likuma regulējums pieļauj pārāk lielu rīcības brīvību valdībai un pastāv risks, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko sniedz slimnīcas, var tik kvotēta vai noteikts pacientu līdzmaksājums. Tādējādi var tikt apdraudēts Satversmes 111. pantā noteiktais valsts pienākums garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Uz šo risku norādījis arī LR Tiesībsargs.
Jau šobrīd MK ir pārkāpis vairākus nosacījumus, nosakot, ka par ambulatori sniegtiem neatliekamās medicīnas pakalpojumiem jāmaksā pacientu iemaksa. Norāda LSB. Nav pieļaujams, ka valsts garantē tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pakalpojumus, bet ambulatori sniegtā neatliekamā palīdzība tiek ierobežota ar pacientu līdzmaksājumiem, uzsver LSB.
