Prokopčuka: Skrienot mūziku nekad neklausos (11)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: R. Oliņš/Apollo

Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka, kura pagājušās nedēļas nogalē izcīnīja trešo vietu prestižajā Ņujorkas maratonā, intervijā portālam «Apollo» skriešanu salīdzina ar jogu vai meditāciju, jo arī tās laikā iespējams atslēgties no ārpasaules un ne par ko nedomāt.

«Jā, varu piekrist, ka tagad vairāk cilvēku nodarbojas ar skriešanu. Turklāt vecums ir ļoti dažāds - ir gan jauni, gan cilvēki gados un pat ļoti cienījamos gados,» atzīst Prokopčuka. «Vai mani atpazīst? Kad skrienu, mani nevar nepazīt. Mani varētu nepazīt veikalā, taču, kad skrienu, cilvēki mani pazīst un sveicina vai arī atpazīst, bet kautrējas pasveicināt. Visi zina, ka es šeit dzīvoju un savā ziņā jau esmu kļuvusi par ievērojamu apskates objektu

«Skriešanu tikai par hobiju varēju saukt skolas laikos, taču pēc tam skriešana kļuva arī par darbu. Katrā ziņā tas laikam ir labākais salikums - ja dari to, kas tev patīk un padodas, turklāt vari ar to arī nopelnīt iztikai.»

«Skrienot mūziku nekad neklausos, jo, kad aiztaisi ausis, vairs nedzirdi, kas notiek tev apkārt. Bet apkārt ir suņi, kuri uzskata, ka viņiem ir pie tevis jāpieskrien un jāaposta vai pat jāpagaršo,» skaidro pazīstamā maratoniste. «Kad klausies mūziku un skrien, esi pilnībā atslēdzies no apkārtējās pasaules un nevari laikus noreaģēt.»

«Kad skrienu kopā ar Sašu (vīru Aleksandru, kurš ir bijušais Latvijas rekordists maratonā - J.F.), varam parunāties, taču, protams, tikai tad, ja konkrētais skrējiens nav darbs, bet gan vienkārši krosiņš. Godīgi sakot, es neciešu no tā, ka skrienot man pietrūktu mūzikas.»

«Piemēram, Šveicē skrēju vairāk nekā divas stundas un, kad beidzu skriet, sapratu, ka šajā laikā neesmu ne par ko domājusi. Laikam to jau var salīdzināt ar jogu vai meditāciju. Tā ir māka atslēgties un ne par ko nedomāt. Vienkārši skrienu un baudu to, ko redzu un dzirdu - kaut kur čivina putni, kaut kur čalo upīte. Savā ziņā tā ir kaut kāda nirvāna

P.S. Tuvākajā laikā portālā «Apollo» varēsiet lasīt pilnu interviju ar panākumiem bagāto Latvijas garo distanču skrējēju Jeļenu Prokopčuku.

Komentāri (11)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu