Stāstot pašvaldību vadītājiem par eiro ieviešanas labumiem, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien ieguvumus sasaistīja ar ne tik seniem notikumiem finanšu jomā Latvijā.
Rimšēvičs par eiro labumiem stāsta, piesaucot «Parex» krahu un krīzi (205)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirms šodien notiekošās domes sēdes bija izsūtījusi jautājumus Latvijas Bankai par eiro ieviešanas ieguvumiem, prasot skaidrot izskanējušos apgalvojumus par labumiem, kādi Latvijai būs, ja tā pievienosies eirozonai, piemēram, vai tas nodrošinās augstākus reitingus, un cik lielas būs Latvijas izmaksas, iestājoties eirozonā.
Stāstot par ieguvumiem, Rimšēvičs atgādināja piedzīvoto finanšu krīzi 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. Taču, ja Latvija iestāsies eirozonā, tā būs nopirkusi apdrošināšanas polisi, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. «Nevienam nenovēlu piedzīvot 2008.gada beigu periodu, kad daudzi cilvēki nezināja, ka Latvijas budžets karājas mata galā, ka vadībai gandrīz beidzas nauda. Devalvācija bija dienas kārtībā līdz 2009.gada vasaras sākumam. Ja būtu bijusi devalvācija, mēs būtu pavisam citā Latvijā,» sacīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš atgādināja «Parex bankas» piedzīvoto krahu, kas arī nebūtu noticis, ja Latvija jau būtu iestājusies eirozonā un banka varētu izmantot Eiropas Centrālās bankas palīdzību. «Ja Latvija 2008.gadā būtu iestājusies eirozonā, Eiropas Centrālās bankas lodziņš būtu vaļā,» viņš teica.
Atbildot uz LPS jautājumu par kredītreitingu paaugstināšanos, LB prezidents minēja Igaunijas piemēru, kur kredītreitings paaugstinājās par trim pakāpēm pēc lēmuma pieņemšanas par eiro ieviešanu. Viņš uzsvēra, ka šie procesi nenotiek no 1.janvāra, kad valsts ievieš eiro, bet gan jau agrāk. Bet, runājot par eiro ieviešanas izmaksām, Rimšēvičs aicināja saprast, ka tās ir daudzkārt mazākas par tiem ieguvumiem, kādi Latvijai būs nākamajos gados. Bet argumentiem par to, ka eiro nav droša valūta un bez tās var iztikt, neesot pamata, jo jau patlaban 43% mājsaimniecību noguldījumu ir eiro valūtā, 59% norēķinu notiek eiro, bet 82% kredītu ir eiro.
Pašvaldību vadītājus interesēja jautājumi par Latvijas ārvalstu valūtas rezervēm un to nākotni, vai pašvaldībām tiks kompensēti izdevumi, kas saistīti ar eiro ieviešanu pašvaldībās. Tāpat tika uzdoti jautājumi par valūtas kursu brīdī, kad Latvija pievienosies eirozonai.
Rimšēvičs mierināja, ka Latvija Eiropas Centrālajai bankai nodos pārvaldībā nedaudz vairāk par 4% no rezervēm, bet par to saņems pretī procentus. «Mēs nešķiramies no sava zelta un no savām rezervēm,» viņš teica. Savukārt atbildi uz jautājumu par kompensācijām viņš aicināja noskaidrot pie premjerministra Valda Dombrovska (V) un finanšu ministra Andra Vilka (V). Bet uz jautājumu par valūtas kursu viņš atbildēja, ka notiks vienas valūtas nomaiņa pret otru, nevis naudas reforma.
Izskanēja arī jautājums, ko Latvijas Banka darīs pēc eiro ieviešanas, jo tās uzdevums patlaban ir uzturēt latu. Rimšēvičs skaidroja, ka LB pārzinās visu Eiropas ekonomiku, tā būs saikne uz Briseli un Frankfurti. Tāpat LB pienākums būs nodrošināt naudas apriti un norēķinus. «Nekas nemainīsies, tieši otrādi - šīs lietas kļūs sarežģītākas, mēs piedalīsimies reālajā, īstajā dzīvē.»
Rimšēviču arī aicināja uzreiz neiznīcināt latus, bet gan pagaidīt septiņus astoņus gadus - ja nu gadījumā tie atkal būs nepieciešami. LB prezidents gan apgalvoja, ka tādā gadījumā lētāk būs izgatavot jaunas monētas un papīra naudu, nevis maksāt par pašreizējo latu uzglabāšanu.