Šo sezonu Samoilovs/Ruslans Sorokins sāka jau ar Pasaules kausa pirmo posmu Brazīlijā, bet augstāko vietu izdevies izcīnīt pagājušajā nedēļā «Grand Slam» posmā Pekinā, kur Latvijas duets ieguva piekto vietu.

«Es jau biju paguvis kopā ar Mārtiņu [Pļaviņu] uzspēlēt turnīrā Izraēlā, taču Ruslanam bija grūtāk. Viņš pats teica, ka sezonas pirmajā turnīrā viņam vēl trūkst pārliecības un aicināja mani uzņemties iniciatīvu. Sākums bija nepārliecinošs, tomēr tad iespēlējāmies un bija labi,» pirmo posmu Brazīlijā, kurā tika izcīnīta devītā vieta, atceras Samoilovs.

«Pagaidām visas spēles, kuras bija jāuzvar, esam uzvarējuši. Izņemot vienu maču pret ķīniešiem [Žu Šunam/Li Dzjaņam] Šanhajā. Pārējos zaudējumus esam piedzīvojuši pret tiem pāriem, kas reitingā ir par mums augstāk,» norāda Aleksandrs.

Pasaules kausa posmā Šanhajā Latvijas duetam bija identiska bilance ar vēl diviem pāriem, taču mazo punktu attiecība bija sliktāka, kas liedza izkļūt no apakšgrupas un posmā nācās samierināties ar 25. vietu. «Jau pēdējos četrus gadus, ja apakšgrupā trāpās amerikāņi Tods Rodžerss/Fils Dālhauzers, tad viņi visu sabojā. Tomēr nevar noliegt, ka ķīnieši nospēlēja labi un mēs neaizvadījām savu labāko maču. Ja būtu uzvarējuši pirmo setu, droši vien vinnētu arī maču, bet bumba pēc bloka piezemējās desmit centimetrus ārpus laukuma,» secina Samoilovs.

«Mums jau vairākus gadus ir divi posmi, kuros nevaram sasniegt labus rezultātus - Šanhajā un Maskavā. Turpretī Pekina jau kopš 2008. gada man ir veiksmīga, arī pērn ar Ruslanu tur nospēlējām labi,» par pēdējo posmu, kurā tika iegūta augstā, piektā vieta, stāsta Samoilovs. «Kā jutāmies pēc uzvaras pār olimpiskajiem čempioniem? Nebija nekādas īpašās emocijas, jo turnīrs turpinājās. Pēc pieredzes jau zinu, ka, ja sapriecājies, tad pēc tam vairs neizdodas tik labi nospēlēt. Pirms nedēļas viņiem bijām zaudējuši ar 12:21 un 12:21, tādēļ kardināli pamainījām taktiku. Rodžersu/Dālhauzeru nebijām uzvarējuši astoņās spēlēs pēc kārtas, tādēļ šoreiz spēlējām kā Mārtiņš - «ātri, zemu un asi», nevis kā parasti - ar augstiem cēlieniem un spēcīgiem sitieniem.»

«Izslēgšanas spēlēs pret mājiniekiem [Sju Linjinu/Vu Penjenu] jau bija emociju izvirdums. Izšķirošais, trešais sets gāja punktus punktā un uzvarējām tikai taibreikā ar 20:18. Man vispār ļoti patīk spēlēt centrālajā kortā pret mājiniekiem, kad viss stadions ir pret mums. Varbūt esmu vampīrs un uzsūcu to enerģiju,» smejas Aleksandrs.

Pēc sekmīgā sezonas sākuma Samoilovs/Sorokins olimpiskajā rangā pašlaik ieņem 14. vietu, bet uz Londonu brauks 16 «spicākie» pāri.

«Pagājušā gada jūnija sākumā Ruslanam sākās problēmas ar muguru un ārsti gribēja veikt operāciju, tomēr tika nolemts sezonu nospēlēt līdz galam. Vienas kājas muskuļi viņam praktiski nestrādāja, Tādejādi mēs uz trim kājām noturējāmies reitingā, bet tagad atgriežamies tur, kur mums vajadzēja būt,» par vietu olimpiskajā rangā izsakās pludmales volejbolists.

«Mūsu mērķis ir izdarīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai pēc tam nebūtu tā, ka pie sevis jādomā: «Eh, kāpēc es «neizvilku» to bumbu.» Tādēļ cīnīsimies uz maksimumu un tad jau redzēs, kāda būs mūsu vieta reitingā, jo tas vairs nebūs atkarīgs tikai no mums, bet arī no konkurentiem,» piebilst Aleksandrs.

P.S. Pirmdien jau publicējām rakstu par Jāni Šmēdiņu, bet tuvākajās dienās piedāvāsim arī Mārtiņa Pļaviņa un Ruslana Sorokina viedokļus.