Valodniekus «uzrunā» Dombrovska teiciens par Vilku, Lapsu un Zaķi (40)

Ar prieku žūrija ziņo, ka gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam kā allaž saņemts daudz ieteikumu. Šoreiz, jau desmito gadu, šī sabiedriskā akcija rosinājusi piedalīties ļoti plašu sabiedrības daļu. Aicināts bija katrs, kam rūp mūsu valoda, un piedalījušies ir visu paaudžu ļaudis, nopietni valodas pārzinātāji un arī citi, kas nav vienaldzīgi par mūsu valodas nozīmi, tās vērtībām un bagātumu, kā arī grūtībām un nevēlamām parādībām. Saņemti gan rūpīgi apdomāti un pamatoti, gan arī rotaļīgi un asprātīgi vārdi, nevārdi un teicieni.

Tāpat kā citus gadus, arī šoreiz vienoties par gada nominantiem žūrijai nebija viegli, jo gada vārdam un nevārdam bija saņemts daudz zīmīgu priekšlikumu. Rīgas Latviešu biedrības Valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka priecājas, ka turpinās tendence saņemt aizvien vairāk kvalitātīvu pieteikumu un manāmi ir vairāku iesniedzēju apzināti mēģinājumi stiprināt mūsu valodu. Šķiet, ka sabiedrībā ir mazinājusies vienaldzība pret valodas ačgārnībām.

Valodnieki atzīst, ka iesniedzēju norādēs arī jūtamas bažas par valodas neskaidrībām un citu valodu sintakses pārņemšanu. Iesniegto teicienu vidū gan mazāk ir sūro un nelāgo kandidātu, toties, kā parasti, daudz dažādu teicienu, kas spilgti ataino pagājušā gada valstiskās un polītiskās norises.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

Sarakstā - daži no daudzajiem saņemtajiem pieteikumiem:

slēpņot, slēpņošana (geocaching) - «izveidoja savu slēpni un apslēpa savu kārbiņu»

glāstvirsma - skārienjutīgs ekrāns (piem., aifonam)

pārgalvis - galvas pārsegs

riteņotājs, riteņot - velosipēdists; braukt ar divriteni

klausāmgrāmata - ieskaņota audiogrāmata

likumkopa - kļūdaini lietotā «likumdošana» vietā

reemigrācija - atgriešanās no emigrācijas

Par 2012. gada nevārdu atzīts nevietā lietots vārds «uzrunāt (piem., problēmu)». Šāds lietojums pirmo reizi pamanīts jau 90. gados (tulkojumos no angļu valodas) un tagad draud nostiprināties, jo vārdu «uzrunāt» dzirdam ļoti bieži, arī gadījumos, kur tā ir parasta metafora. Proti, vārds «uzrunāt» ir kļuvis par modes vārdu, tagad mūs uzrunā ne tikai cilvēki un viņu teiktais (grāmatās, izrādēs utt.), bet (metaforiski) arī preces un citi objekti. Piemēri: «Pētījums problēmu uzrunāja divos līmeņos», kur domāts, ka pētījums problēmai pievērsās (jeb problēmu risināja) divos līmeņos; «Ieteiktie risinājumi uzrunā problēmu sekas, nevis cēloņus».

Piemēri no iesūtīto nevārdu klāsta:

simpatizēt (piemērs - patikt u. tml. («Dombrovskis man patīk»); «Dombrovskis man simpatizē», lai gan īstenībā sacītājs simpatizē Dombrovskim) - ačgārnais lietojums cēlies no tāda paša nepareiza lietojuma krievu vienkāršrunā

riekstu mix - riekstu maisījums

reciklēt - pārstrādāt un atkārtoti izmantot tam pašam vai citam uzdevumam (iesniedzēji aicina atrast latviskāku tādas darbības apzīmējumu)

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta»: ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā par Lato Lapsas iesniegumu KNABam.

Atzīmējot gada vārda, nevārda un spāranotā teiciena desmito gadskārtu, rīkotāji šoreiz aicināja iesūtīt arī priekšlikumus eksperimentālā sadaļā, kuŗā meklēja ikdienas dzīvei derīgus un viegli saprotamus jaunvārdus, piemēram vārda «forši» aizstājējus (lai arī, kā daudzi norāda, šo īso vārdu lieto tikai sarunvalodā un tas nav īpaši kaitīgs).

Daži saņemtie ieteikumi par vārdiem «forši», «foršs»:

latviski vārdi - lieliski, jautri, vareni, izcili, uz ūsiņu, jestri, spridzīgi, skaisti, spoži, vēsi, sulīgi, brangi, burvīgi, «tik jauki, ka ne vārdos izteikt!», labi...

internacionālismi - prīmā, perfekti, super, kolosāli...

Atgādinām, ka Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (RLB LVAK), galvenais pasākuma veidotājs, nav valsts iestāde un šā pasākuma rīkotāji un žūrija par to nekādu atlīdzību nesaņem. Līdzšinējos desmit gados par šo pasākumu un tā norisi saņemts daudz atzinības. Dalībnieki izteikušies, ka tas rosina vairāk padomāt par to, kāda ir valoda, kuŗu lietojam. Atzinīgi vērtē izdevību «uzlabojumus meklēt nevis sausā zinātniskā līmenī, bet katram pašam atklājot mūsu valodas iespējas un bagātību».

Vērtētāji bija dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām - RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas.

Līdzšinējie gada vārdi: zīmols (2003), mēstule (angliskā «spams» vietā; 2004), smacenis (angliskā «smogs» vietā savulaik darinājis rakstnieks Anšlavs Eglītis; 2005), draugoties (2006), ēnstrādnieks (2007), talkot (2008), glābējsilīte (2009), zibakcija (2010), staidzināt (2011).

Līdzšinējie gada nevārdi: eiro (nelokāmības dēļ; 2003), māsterplāns (ieteikts aizstāt ar «virsplāns»; 2004), centrs (domāta tirgotava, kopētava u.tml.; 2005), hendlings (2006), siera produkts (izstrādājums, kas nav īsts siers -un tāpat ir ar krējuma vai sviesta «produktu»; 2007), šis te… šo te… (2008), saīsināt (darbiniekus; 2009), pa lielam (2010), konsolidēt (2011).

Līdzšinējie gada spārnotie teicieni: «zelta rokas» (ar irōniju; 2003), «Valsts deg zilās ugunīs» (2004), «Vanags noknāba cālīti» (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle; 2005), «Paņēma un uzmeta» (2006), «Bojāts horizontālais taimkods» (patiesības slēpšana aiz nesaprotama aizguvuma; 2007), «Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama» (2008), «Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?» (ministres jautājums žurnālistam; 2009), «Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā» (2010), «Rīkojums Nr. 2», (2011).