Daudzie ārzemju braucieni jeb starptautiskā dimensija ir noteikta kā viena no izglītības ministres Inas Druvietes (V) ministrēšanas prioritātēm, raksta laikraksts «Diena».
Viena no Druvietes ministrēšanas prioritātēm - daudzie ārzemju braucieni (46)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Druviete nedošanos ārzemju komandējumos uzskata par sliktu praksi un iespēju neizmantošanu, lai arī viņa nebraucot visur, kurp tiek saukta: «Aicinājumi piedalīties dažādās konferencēs ārvalstīs tiek saņemti lielā skaitā, bet izvērtējam prioritātes.»
Šā gada martā, pusotru mēnesi pēc stāšanās amatā, Druviete devās trīs darba braucienos - uz Rumāniju, Gruziju un Brazīliju. Rumānijā ticis spriests par jauniešu nodarbinātības jautājumiem, atklājot programmu «Erasmus» plus. «Tās ietvaros Latvijai piešķirts 100 miljonu eiro finansējums, kas līdz 2020.gadam ļaus atbalstīt apmēram 50 000 cilvēku,» argumentējusi Druviete. Uz jautājumu, vai nevarēja iztikt bez braukšanas uz Rumāniju, ministre atbildējusi: «Tad jau mēs šādu jautājumu varētu uzdot attiecībā kaut vai piemēram uz ārlietu ministra un prezidenta darbību. Tiešie kontakti nav aizstājami. Tas vien, ka Latvija kā nākamā ES prezidējošā valsts ir klāt prezidentūras rīkotajos pasākumos, tiek uzskatīts par pašsaprotamu.»
Gruzijā ministre stiprinājusi abu valstu savstarpējās attiecības. Turp viņa devusies līdzi 105 Latvijas pedagogiem, kuri piedalījās 13. starptautiskajos pedagoģiskajos lasījumos. «Šajā konferencē teicu atklāšanas uzrunu, kas tika ļoti novērtēta, dabūju arī viņu atzinības zīmi. Latvijas delegācija tur bija vislielākā. Pēc tam tikos ar Gruzijas izglītības ministri un parakstījām starpvalstu līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē,» teikusi ministre, piebilstot, ka lepojas ar šīs tikšanās atspoguļojumu Gruzijas medijos. Tāpat tiekot plānots apmaksāt docētāja darbu, lai Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātē tiktu mācīta latviešu valoda. «Par latviešu valodu kā par baltu grupas valodu pasaules universitātēs ir liela interese, un jau šobrīd apmaksājam četrus docētājus, kas Kārļa universitātē, Sietlas Universitātē, Helsinkos un Ļvovā māca latviešu valodu ļoti augstā līmenī.»
Saspringtākais grafiks esot bijis Brazīlijā - ministres laiks ticis saplānots stundās. Brauciena galvenais mērķis bijusi dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa politikas forumā. Tur Druviete slēgtā seminārā ar 15 citu valstu izglītības ministriem sniegusi ziņojumu par aktualitātēm Latvijas izglītības sistēmā, kam sekojusi diskusija ar moderatoru. «Tāda riktīga pirts. Es šoreiz runāju diezgan daudz,» teikusi Druviete. To, ka bijis jādodas uz tālo zemi, ministre pamato ar Ārlietu ministrijas stingro rekomendāciju: «Attiecību uzturēšana ar Brazīliju tiek uzskatīta par augsta līmeņa prioritāti.»
Kamēr Druviete ir ārzemēs, viņas pienākumi tiekot sadalīti starp padomnieku, biroja vadītāju un valsts sekretāri. «Mūsdienu pasaulē varam būt nepārtrauktā kontaktā,» norādījusi ministre.
Pēc skandalozā bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) komandējuma uz Austrāliju iepriekšējais premjers tika solījis rūpīgāk sekot ministru darba braucieniem un pieprasīt stingrākas atskaites. Tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) apgalvojusi, ka šo praksi turpinot: «Ja komandējumi notiek ārpus EK vai Eiropas prezidentūras pasākumiem, tiek prasīta papildu informācija par mērķiem un ieguvumiem.»