Nevar pārmest cilvēkiem par vides piesārņošanu, ja nav nodrošināta infrastruktūra

Ja vide ir tīra un sakopta, cilvēkiem būs mazāka vēlme savu apkārtni piesārņot, taču cilvēku paradumu maiņa notiks tikai tad, ja notiks visu organizāciju un iestāžu sadarbība vides jomā un tiks realizētas informatīvas kampaņas. Tāds secinājums ir vides psihologam Robam Kurnovam no Austrālijas. Viesojoties Rīgā, viņš tai velta atzinīgus vārdus, ja salīdzina ar redzēto citās Baltijas valstīs.

Kāds ir jūsu viedoklis par redzēto Rīgā?

Redzētais tāda lieluma pilsētā kā Rīga ar tik daudz iedzīvotājiem apliecina, ka jums ir spēcīgas programmas šajā jomā. Tas parāda, ka cilvēkiem ir izpratne par to, valdība uzņemas vadību par šo jomu kopā ar partneriem, jo tirgotāju pārstāvji, tūristi ir uz viena viļņa. Redzēju šeit, ka cilvēki izmanto pelnutraukus. Nemanīju, ka kāds mēģinātu ko mest notekūdeņu tvertnēs, ko daudz biežāk redzēju citās Baltijas valstīs. Tas bija liels kontrasts, ja salīdzinu ar Lietuvu.

Kas ir būtiskākie faktori, lai mazinātu vides piesārņojumu?

Kad raugāmies uz piesārņojuma iemesliem, tas ir vairāku faktoru kopums – infrastruktūra, kas nozīmē fizisku vietu, kur likt atkritumus, atkritumu tvertņu pieejamība, kas dod iespēju cilvēkiem rīkoties pareizi, izpratni veicinošas kampaņas, kā arī tādas, kas piespiež rīkoties pareizi. Tie visi elementi darbojas tikai kopā. Tu nevari tikai teikt citiem, lai tā nedara, kamēr nav šīs lietas nodrošinātas.

Kādas potenciāli var būt problēmas, ja turpināsim dzīvot kā šobrīd, nemainot savu attieksmi pret vides aizsardzību?

Ir daudz dažādu pētījumu, kas apliecina, ka dzīvojam tā, it kā mums būtu 3 vai pat 4 planētu resursi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem nākotnē ir tas, kā mēs mainīsim savu uzvedību, lai uzņemtos atbildību par vidi, un dzīvot mazāk uz patērniecību balstītu dzīvesveidu, jo mums vienkārši pietrūkst resursu nākotnei. Mēs redzam daudz biežāk izmaiņas aukstuma un karstuma ziņā, piemēram, Sidnejas priekšpilsētā pagājušā nedēļā bija +47 grādi. Šeit Rīgā, lai arī sakāt, ka šeit nav auksts, man šķiet citādāk, bet Sibīrijā bija -62 grādi. Mēs redzam šīs ekstrēmās atšķirības daudz biežāk un daudz neparedzamāk, nekā iepriekš bija prognozēts.

Kā cilvēki var mainīt savus paradumus – mainot domāšanu vai sākot rīkoties?

Tas ir viens no klasiskiem jautājumiem psiholoģijas pētījumos, kas ir vispirms – attieksmes maiņa vai uzvedības maiņa. Austrālijā bija likums par drošības jostu lietošanu. Neatkarīgi no tavas attieksmes bija jālieto šīs jostas. Šobrīd jaunākā paaudze nebrauc ar auto nepiesprādzējoties. Uzvedības maiņa veicināja attieksmes maiņu. Daudzi sociālie pētījumi balstās uz cilvēku pārliecināšanu par attieksmes maiņu, mazāk uzvedības maiņu. Manuprāt, ir vajadzīgs šo abu kopums. Ir nepieciešamas kampaņas, kas pievērš uzmanību attieksmei, uzlabo izpratni, palīdz izglītot cilvēkus, tai pašā laikā ir jābūt struktūrai, kas ieviestu šīs pārmaiņas. Ja runājam par piesārņošanu, nav labi teikt cilvēkiem «nemēslojiet», kamēr nav nodrošinātas atkritumu tvertnes, kamēr apkārtne nav sakopta, kamēr nav vietas, kurā vari redzēt, ko un kā citi cilvēki dara. Un ir daudzi pētījumi, kas apliecina, ka šādā gadījumā cilvēku rīcība mainās uz pozitīvo pusi.

Šogad 15. septembrī notiks vērienīgs pasākums – pasaules talka, kurā iesaistīsies 150 valstis, un Latvija ir viena no tām. Izaicinājums un vienlaikus mērķis ir vienā dienā apkārtnes sakopšanā iesaistīt vismaz 5% no visas pasaules populācijas, lai tiektos uz lielo mērķi – tīra un no atkritumiem brīva pasaule!

Uz augšu