Cilvēku stulbumam nav robežu! Rīgas zoodārza administrācija: lūdzu, nestūķējiet jēriem mutē maizi!

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Septiņas dienas vecs, melns, pūkains, ar baltu zvaigzni pierē. Tāds bija Romanovas šķirnes jēriņš, ko pirmajās maija brīvdienās apmeklētāji pārbaroja līdz nāvei, atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Vakarā darbinieki glāba atlikušos jērus, izvelkot viņiem no rīkles iesprūdušus maizes gabalus. Zoodārza darbinieki ir satraukti: vai šajās brīvdienās jērēni izdzīvos, ja atkal tiks baroti.

«Cilvēki jēriem deva maizi un sausiņus. Cik kuram dzīvniekam iedeva, mēs nezinām. Vēlāk darbinieki pamanīja, ka cilvēki burtiski ar varu stūķē jēriem mutē sausiņus. Stumj un grūž,» stāsta zoodārza pārstāvis. Darbinieki vakaru pēc 1.maija brīvdienām pavadīja, velkot jēriem no mutes maizi. Trīs jērēni izdzīvoja, bet viens, acīmredzot visaktīvākais, aizgāja bojā. «Trīs jērēni ir palikuši, bet priekšā četras brīvdienas,» skumji ironizē Lielkalns.

Ja mēs jērēnus ieslēgsim un nerādīsim publikai, cilvēki būs sašutuši. Ja atstāsim aplokā, nezinām, kāds liktenis viņus sagaidīs.

Lauku sētā dzīvo Romanovas šķirnes aita, kura pirms pusotras nedēļas laida pasaulē četrus burvīgus jēriņus. No citiem tie atšķiras ar melno krāsu un balto pleķīti pierē. Mazuļi ir aktīvi un pārtiek tikai un vienīgi no mātes piena - neko citu tiem nekādā gadījumā nedrīkst dot. Iespēju izkontrolēt katru dzīvnieku novietni zoodārzam nav. Ja pie katra būra stāvētu sargs, tā nebūtu normāla Eiropas zoodārza prakse. «Pirmdienas mūsu dzīvniekiem bieži vien ir smagas,» saka Lielkalns.

Smukākais, aktīvākais un labākais ubagotājs cieš visvairāk.

Dzīvniekiem ne vien sāp vēders, bet sākas arī nopietnas veselības problēmas, piemēram, vielmaiņas un iekšējo orgānu darbības traucējumi.

«Ikviens zoodārza dzīvnieks zina, cik viegli dresējams dzīvnieks ir cilvēks,» angļu zoologu Desmondu Morisu citē Lielkalns. «Dzīvnieks zina, kas jādara, lai cilvēks tam iemestu barību. Pat ja cilvēka nodomi ir labi un viņš iedod dzīvniekam burkānu vai kāposta lapiņu, kas pati par sevi nekaitē, viņš nekad nezina, cik cilvēku pirms un pēc viņa ir ieradušies ar tādām pašām kāpostu lapām vai burkāniem.

Rezultātā dzīvnieks tik un tā ir piestūķējis vēderu un, labākajā gadījumā, jūtas vienkārši slikti.

Turklāt, pārlieku daudz ēdot viena veida produktus, dzīvnieks saņem par daudz konkrētu barības vielu, bet nesaņem citas. Sākas problēmas ar vielmaiņu, izkrīt spalva un kažoks ir neglīts. Pēc tam cilvēki lamā mūs: «Tas dzīvnieks nav vesels. Kāpēc jūs viņu pareizi nebarojat?» Gadās, ka cilvēks stāv pie zīmes «Esi draugs, nebaro!», kas ir dažādās valodās, un baro dzīvnieku.

Kad aizrādām, viņš lamājas, jo domā, ka kopā ar biļeti viņš ir nopircis visu un var darīt, ko grib.

Patiesībā, pērkot biļeti, cilvēks apliecina, ka ievēros noteikumus.» Zoodārza pārstāvis atzīst, ka Rīgas Zooloģiskais dārzs ir izvēles priekšā: no vienas puses būtu pareizi, ja barjeras kļūtu zemākas, mazāk pamanāmas un cilvēkiem būtu iespēja pietuvoties dzīvniekiem. No otras - cilvēki ar savu uzvedību apdraud dzīvniekus.

Uz augšu