Bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona krimināllietā par cietušajiem atzītie Andris Šķēle, Andrejs Sončiks un Valdis Brikavs nav lūguši no Ādamsona piedzīt materiālo kompensāciju.
Sniedzot liecības, Birkavs sacīja, ka esot aprēķinājis viņam nodarīto kaitējumu, taču par to, vai tiesas gaitā pieteikt civilprasību, viņš vēl domājot. Birkavs norādīja, ka šis skandāls viņu ļoti sāpīgi aizskāris, tādēļ viņš ar to visu nevēloties nodarboties. Šī paša iemesla dēļ Birkavs neesot iepazinies ar lietas materiāliem, jo tas viņam esot pārāk sāpīgi.
Ekspremjers Andris Šķēle tiesai sacīja, ka zaudējumi emocionālā ziņā viņam bijuši milzīgi un viņš nevēloties analizēt visu to, ko skandāla laikā nācies pārciest viņa mātei, sievai, meitām un citiem radiniekiem. «Neuzskatu jebkādu materiālu kompensāciju par pietiekamu,\" sacīja Šķēle.
Visi trīs cietušie tiesai apgalvoja, ka pēc viņu vārdu minēšanas saistībā ar pedofilijas skandālu viņiem ne reizi vien nācies arī ārvalstu kolēģiem taisnoties un skaidrot valstī notiekošo. Viņi arī atzina, ka pēc šī notikuma ārvalstu kolēģu attieksme esot mainījusies.
Birkavs arī tiesas sēdē liecināja, ka pirms Ādamsona paziņojuma viņam esot bijusi neoficiāla tikšanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš esot izteicis savādu frāzi: «Būs Šķēles valdība — būs pedofilijas skandāls, nebūs Šķēles valdības — nebūs arī skandāla.» Bijušais politiķis sacīja, ka viņš nekādā mērā nav saistījis ar savu vārdu masu medijos izskanējušo informāciju par pedofilijas lietu.
«Es pat iedomāties nevarēju, ka tas kaut kādā veidā mani varētu skart, tādēļ arī šai informācijai līdzi nesekoju,» teica Birkavs. Viņš nenoliedza, ka tobrīd politiskā gaisotne savienībā «Latvijas ceļš» bijusi saspringta. Kādā partijas sanāksmē, kad apspriests mediju paziņojums par iespējamo valdības locekļu saistību ar pedofiliju, viņa partijas biedrs Edvīns Inkēns esot izteicies: «Valdi, tu jau esi zilajos sarakstos kopš čekas laikiem!» Par šādu paziņojumu Birkavs bijis ļoti pārsteigts.
Bijušais tieslietu ministrs atzina, ka Ādamsona paziņojums būtībā ir bijusi «politiskā nāve» viņam kā politiķim. «Neslēpšu, ka tieši pēc šī skandāla es sāku domāt par politiskās karjeras beigšanu,» teica Birkavs.
Atbildot uz kādu Ādamsona advokāta jautājumu, gan Šķēle, gan Birkavs atzina, ka pieļaujot iespēju, ka Ādamsonam tika iedota melīga informācija, kuru viņš diemžēl noturēja par patiesu. «Es domāju, ka tā bija labi režisēta lieta, jo tika galināti divi politiskie spēki,\" teica Birkavs.
Šķēle savukārt norādīja, ka viņš pieļauj melīgas informācijas nodošanu Ādamsonam, taču viņš nepieļaujot to, ka Ādamsons, kurš iepriekš strādājis iekšlietu struktūrās, nespēja šo informāciju izvērtēt.
Kad tiesas sēdes gaitā Ādamsons uzdeva jautājumu Birkavam, vai viņš ir apvainojis Birkavu nozieguma izdarīšanā, Birkavs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka tiesas sēde esot pirmā reize kopš 2000. gada 17. februāra, kad viņš ar Ādamsonu sarunājoties.
Ādamsons savu vainu neatzīst un pirmdien tiesā izteicās, ka nesaprot viņam celtās apsūdzības jēgu.
Lietas izskatīšana turpināsies piektdien, 14. novembrī, kad uz tiesu liecinieku statusā tiks aicināti Saeimas deputāti, kuri 1999. un 2000. gadā bija Ādamsona vadītās izmeklēšanas komisijas locekļi.
Rīgas Centra rajona tiesa pirmdien sāka skatīt krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts Ādamsons.
Ādamsonam celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatīja toreizējo premjeru Šķēli, tieslietu ministru Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Sončiku aizskarošas un viņiem neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.
Ādamsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 318. panta 2. daļas — par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kam bijušas smagas sekas. Prokuratūra uzskata, ka Ādamsona rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību.
Sociāldemokrātu deputāts 2000. gada 17. februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā darbu, paziņoja, ka ar pedofilijas lietu, iespējams, saistīti Šķēle, Birkavs un Sončiks.
Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks tika atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.
Iespēja saukt Ādamsonu pie kriminālatbildības radās, beidzoties viņa Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000. gada 7. septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.
Ādamsons lūdza izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, jo uzskata, ka krimināllietā nav motivācijas par viņam inkriminēto noziegumu, veikti arī procesuāli pārkāpumi. Maizītis noraidīja Ādamsona lūgumu.