KNAB digitālās televīzijas lietā aizturējis konsultāciju firmas UVK vadītāju Hariju Krongornu

Digitālās televīzijas ieviešanas krimināllietas ietvaros pirmais aizturētais ir konsultāciju kompānijas UVK vadītājs Harijs Krongorns, kas iepriekš bijis saistīts ar politiķi Andri Šķēli, liecina neoficiāla informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām šo informāciju ne apstiprina, ne arī noliedz.

Tāpat Rīgas apgabaltiesa otrdien lems par drošības līdzekļa piemērošanu Lielbritānijas kompānijas «Kempmayer Media Limited» meitas kompānijas «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam.

KNAB Krongornu esot aizturējusi pirmdien. Tāpat aizturētās personas darba un dzīves vietās ir veiktas kratīšanas. To sankcionējusi Ģenerālprokuratūra.

Aizturētā cilvēka personību pagaidām oficiāli neatklāj ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūra, norādot, ka šādas informācijas publiskošana varētu kaitēt izmeklēšanai.

KNAB var aizturēt personas līdz trim diennaktīm, pēc tam var piemērot kādu no likumos paredzētajiem drošības līdzekļiem, tostarp lūgt tiesai viņu apcietināt, ja tas ir būtiski izmeklēšanai.

«Kempmayer Media Latvia» ir meitas kompānijas Lielbritānijas kompānijai «Kempmayer Media Limited» ar kuru valstij pastarpināti piederošā a/s «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) pērnā gada 14. novembrī noslēdza digitālās televīzijas ieviešanas līgumu, saskaņā ar kuru par digitālās televīzijas ieviešanu bija paredzēts, ka DLRTC par to maksātu vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru.

KNAB ir ierosinājis krimināllietu par amatpersonu rīcību digitālās televīzijas projekta ieviešanā. Krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām, gan par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas.

Izvērtējot materiālus par digitālās televīzijas ieviešanu, KNAB konstatējis, ka valsts amatpersonas veikušas tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz tām piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, noslēdzot līgumus un tādējādi apdraudot valsts intereses. Savukārt citas valsts amatpersonas neko nav darījušas, lai to novērstu.

Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu amatpersonas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Savukārt par bezdarbību draud sods ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts šovasar izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet par digitālās televīzijas ieviešanu atbildīgais «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu «Kempmayer Media Limited» (KML), lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā.