Apcietina krāpšanas mēģinājumā vainoto Krongornu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien sankcionēja apcietinājumu krāpniecības mēģinājumā ar mērķi piesavināties SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) kapitāldaļas vainotajam finanšu speciālistam Harijam Krongornam.

Apcietinājums 1968. gadā dzimušajam Krongornam piemērots kā drošības līdzeklis krimināllietā, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un krāpšanu saistībā ar AS «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) izveidošanu un līgumu slēgšanu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.

Tiesas lēmumā nav minēts, uz cik ilgu laiku Krongornam apcietinājums ir piemērots, taču, kā norādīja Krongorna advokāts Aivo Leimanis, Kriminālprocesa kodekss paredz, ka pirmstiesas apcietinājuma termiņš ir divi mēneši. Viņš gan piebilda, ka par šo faktu būs jāpastrīdas apgabaltiesā, jo lēmums par apcietinājuma piemērošanu noteikti tiks pārsūdzēts.

Advokāts pēc tiesas sēdes žurnālistiem izteica viedokli, ka tiesa pilnībā ignorējusi aizstāvības argumentu un nav ņēmusi vērā to, ka Krongornam ir sieva un trīs gadus vecs bērns, viņam ir pastāvīga darba vieta, kā arī nav nekādu pierādījumu tam, ka viņš varētu izbraukt no valsts, lai izvairītos no tiesas.

Advokāts uzsvēra, ka Krongorns nav piedalījies neviena līguma sastādīšanā vai parakstīšanā saistībā ar digitālās televīzijas projektu. Viņš sniedzis konsultācijas Lielbritānijā reģistrētajam uzņēmumam «Kempmayer Medai Ltd.» («Kempmayer») un tā meitasfirmai «Kempmayer Medai Latvia» (KML). Konsultācijas sniegtas advokātu biroja «Loze un partneri» vārdā, un šādu konsultāciju sniegšanu paredzējis līgums starp šo advokātu biroju un Šķēles firmu UVK, kurā strādā Krongorns.

Advokāts Jānis Loze apliecināja, ka viņa birojam bijis līgums ar UVK, kurā strādājis Kongorns. Sniegtas arī konsultācijas, taču Loze nevēlējās atklāt šo konsultāciju raksturu, proti, konsultācijas sniegtas klienta interesēs.

Leimanis, jautāts par konsultāciju raksturu, sacīja: «finanšu, tikai un vienīgi finanšu jautājumos».

Savukārt Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks paziņoja, ka ekspremjers neatsakās no iepriekšējā apgalvojuma, ka UVK nav nekādas saistības ar digitālās televīzijas lietā iesaistītajām firmām. «Līgums ar Lozes kunga biroju, uz kura pamata Krongorns konsultēja «Kempmayer», ir tikai līgums par konsultācijām, un tas nepierāda UVK saistību ar ciparu televīziju,» sacīja Liepnieks.

KNAB pārstāve Diāna Kurpniece sacīja, ka Krongorns aizturēts starptautiskajā lidostā «Rīga», brīdī, kad vēlējies izlidot no Latvijas. Tādēļ trešdien tiesai lūgts Krongornu apcietināt, jo radušās pamatota aizdomas, ka viņš no izmeklēšanas varētu izvairīties un atstāt valsti.

Trešdien paziņotajā tiesas spriedumā atzīmēts, ka izmeklētāji konstatējuši: Krongorns bijis caur AS «Parekss banka» pārskaitīto finanšu līdzekļu saņēmējs.

Lielākā daļa no DLRTC digitālās televīzijas skandālā iesaistītajam uzņēmumam «Kempmayer» jau pārskaitītajiem līdzekļiem nonākuši kādā nepazīstamā Maltas uzņēmumā.

No aptuveni 1,9 miljoniem latu, ko DLRTC pārskaitīja Lielbritānijas uzņēmumam «Kempmayer Media Ltd», un aptuveni 2,2 miljoniem latu, kas tika pārskaitīti «Kempmayer Media Latvia», attiecīgi aptuveni 1,4 un 1,3 miljoni nonākuši Maltas ofšoru bankā «Lombard Bank». Minētie līdzekļi nonākuši uzņēmuma «Digital International Ltd» kontā.

Tiesas sēde par drošības līdzekļa izraudzīšanos trešdien notika aiz slēgtām durvīm, bez masu mediju klātbūtnes. Tiesnese Beatrise Tālere pirms tiesas sēdes palūdza masu mediju pārstāvjus atstāt tiesas zāli, jo tās laikā varot tikt izpausti izmeklēšanas noslēpumi. Tiesnese gan nepaziņoja, vai kāda no pusēm būtu lūgusi drošības līdzekļa piemērošanu izskatīt slēgtā tiesas sēdē.

KNAB darbinieki Krongornu aizturēja 10. novembrī, kad arī tika veikta kratīšana viņa dzīvesvietā un darbā — Šķēlem piederošajā firmā UVK.

Presē izteikti minējumi, ka viens no tā dēvētās ciparu televīzijas afēras nolūkiem, iespējams, bijis iegūt LMT kapitāla daļas, par kurām izmaksātās dividendes kalpoja digitalizācijas projekta finansēšanai. DLRTC un projektu konsultējošās «Kempmayer» līgums pieļāva iespēju apķīlāt LMT kapitāla daļas, lai garantētu saistību izpildi.

DLRTC rīcībā tās mātes kompānija AS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» ir nodevusi 23% LMT kapitāldaļu, kuru vērtība, pēc ekspertu viedokļa, varētu būt no 150 līdz 200 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 86-114 miljoni latu). Prokuratūra ir noprotestējusi šo darījumu, un šobrīd LMT akcijas ir apķīlātas.