Bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons savu ziņojumu «pedofilijas lietā pateicis tik rafinētā veidā, ka tagad viņu ir grūti saukt pie atbildības», sestdien, sniedzot liecības tiesā, atzina Ādamsona bijušais kolēģis parlamentā Kārlis Leiškalns.
Pēc viņa domām, Ādamsona apvainotās amatpersonas nekad nav bijušas saistītas ar pedofilijas lietu un viss Saeimā notikušais bijis tikai un vienīgi politisks skandāls. «Šis skandāls tika sarīkots, izmantojot Ādamsona revolucionāro degsmi,» sacīja liecinieks.
«Šis bija visnepatīkamākais notikums visā Latvijas parlamenta vēsturē,» piebilda Leiškalns.
Lieciniekam tika uzdots jautājums, vai viņš nedomā, ka arī viņu pašu varētu saukt pie kriminālatbildības, ņemot vērā deputāta izteikumus pēc Ādamsona paziņojuma. Leiškalns pauda viedokli, ka «mudaks, liellops un kretīns nav krimināli sodāmas darbības», līdz ar to viņš nevienu nav apvainojis kriminālu darbību veikšanā.
«Ja mani kāds iesūdzētu par to tiesā, es labprāt te pasēdētu uz apsūdzēto sola un pateiktu visu, ko es biju ar to domājis,» sacīja Leiškalns.
Sestdien tiesā liecināja arī Saeimas deputāts Jānis Jurkāns, kurš apstiprināja, ka Saeimas kuluāros izskanējušas dažādas versijas par to, ko pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijas vadītājs varētu minēt savā ziņojumā, vēl pirms Ādamsons to bija nolasījis.
Jurkāns skaidroja, ka toreiz Ādamsona vadītās komisijas darbu deputāti vērtējuši dažādi. «Bija arī viedoklis, ka Ādamsonam ir jāveic šīs lietas izmeklēšana, jo nebija ticības, ka prokuratūra izmeklēšanu veiks godprātīgi.»
Liecinieku pratināšana šajā krimināllietā turpināsies trešdien, 19. novembrī. Kopumā lietā ir gandrīz 60 liecinātāju.
Ādamsonam celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatīja toreizējo premjeru Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un viņiem neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.
Ādamsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 318. panta 2. daļa par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kam bijušas smagas sekas. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētā rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību.
Sociāldemokrātu deputāts 2000. gada 17. februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīti Šķēle, Birkavs un Sončiks.
Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Visi trīs tika atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.
Iespēja saukt Ādamsonu pie kriminālatbildības radās, beidzoties viņa Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000. gada 7. septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.
Bijušais deputāts lūdza izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, jo uzskata, ka krimināllietā nav motivācijas par viņam inkriminēto noziegumu, veikti arī procesuāli pārkāpumi. Maizītis noraidīja Ādamsona lūgumu.