Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saņēmis «Sabiedrības par atklātību «Delna»» aicinājumu pārbaudīt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka divas komercbankas — AS «Hansabanka» un AS «Nord/LB Latvija» —, iespējams, izrādījušas sevišķu labvēlību Ministru prezidentam Einaram Repšem («Jaunais laiks»), izsniedzot kredītus ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem, un birojs ir nolēmis sākt pārbaudi.
Kā pastāstīja KNAB vadītāja vietnieks Alvis Vilks, lai veiktu pārbaudi, birojs no Repšes pieprasīs ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu iesniegt vēl pirms termiņa, kā arī KNAB vēlēsies iepazīties ar nekustamā īpašuma iegādes līgumiem.
Piektdien notikušajā diskusijā «Kādai būt KNAB padomei?» Saeimas deputāte Vineta Muižniece ekspertiem un KNAB pārstāvjiem uzdeva jautājumu, vai šāda biroja pārbaude būs objektīva un vai tās rezultātiem varēs ticēt, īpaši uzsverot, ka pašreizējā KNAB faktiskā vadītāja Juta Stīķe nav Saeimas apstiprināta, bet gan tieši Repšes «ielikta».
Pēc deputātes domām, viņa šādas pārbaudes rezultātiem neticētu.
Diskusijas laikā tās dalībnieki bija vienisprātis, ka birojam ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākam, līdzīgi kā Valsts kontrole vai Latvijas Banka. Šāda politiskā neatkarība, pēc ekspertu un deputātu domām, KNAB dotu lielāku vērtību, un tā lēmumi būtu ticamāki.
Saeimas deputāts Indulis Emsis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina: jābūt pārliecībai, ka biroja pieņemtie lēmumi nav mērķis izrēķināties ar politiskiem konkurentiem. Muižniece piebilda, ka pats galvenais ir mazināt politisko ietekmi, lai biroja darba rezultāts būtu ticams.
Jāizšķiras, cik liela neatkarība būs KNAB
Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile, kas iepazīstināja ar iestādes darbu un salīdzināja notiekošo KNAB veidošanā ar bankas izveidi deviņdesmito gadu sākumā, sacīja, ka galvenais ir izšķirties — cik lielu neatkarību KNAB grib dot.
Lielāko kritiku izpelnījās tieši biroja pakļautība premjeram Repšem, sakot, ka KNAB, pārbaudot premjera ienākumus, veidojas šķietams interešu konflikts. Tika uzsvērts, ka Ministru prezidents biroja vadītājas amatā iecēlis Strīķi, kas, lai vairāk izpatiktu «priekšniekam», varētu pieņemt tam labvēlīgāku lēmumu.
Radusies situācija — divdomīga
Strīķe gan apgalvoja, ka pārbaude notiks likuma noteiktajā kārtībā, ievērojot visas likuma normas, un tajā apjomā, kādu ļaus likums un iespēja iegūt informāciju. Viņa arī minēja, ka pārbaudes rezultāts būs atkarīgs no biroja iespējām iegūt informāciju no komercsabiedrībām.
Savukārt eksperti norādīja, ka šī situācija, kad padotais pārbauda priekšnieka ienākumus, ir divdomīga.
Svarīgi izvērtēt situāciju pēc iespējas ātrāk
«Delnas» priekšsēdētāja Inese Voika vēstulē KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei uzsver, ka likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā minēti ierobežojumi, kas vērsti uz aizliegumu valsts amatpersonai tieši vai netieši pieņemt dāvanas vai citādus labumus. Viņa norāda, ka likums aptver arī pakalpojumu sniegšanu, tiesību nodošanu, atsvabināšanu no pienākuma, atteikšanos no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu un īpaši izceļ to, ka aizliegtas arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums.
«Uzskatām, ka ir svarīgi izvērtēt iespējamo dāvanas saņemšanu pēc iespējas ātrāk. Ja tomēr noticis likuma pārkāpums, ilgstoša augsti stāvošas amatpersonas atrašanās interešu konflikta situācijā var radīt sabiedrības sagrozītu priekšstatu par korupcijas apkarošanā izvirzīto mērķu un to īstenotāju nodomu patiesumu un kaitēt Latvijas tēlam kopumā. «Delnas» pieredze rāda, diemžēl šādas situācijas nepaliek nemanītas arī citur pasaulē,» raksta Voika.
Pēc organizācijas domām, būtiskāks ir fakts, ka šāds labums — īpaši labvēlīgie nosacījumi, kurus, iespējams, bankas piemērojušas, izsniedzot kredītus minētajai amatpersonai, — ir ticis pieņemts, nevis summa, kuru amatpersona saņēmusi kā bankas aizdevumu un norādīs deklarācijā. «Sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt un izprast, kur šajā gadījumā velkama robeža starp likumu un amatpersonas ētiku,» uzsver «Delna».