Premjerministram Einaram Repšem Hansabankas izsniegtā kredīta summa jeb 169 063 lati ir līdzīga summai jeb 170 382 latiem, ko, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) labvēlībai, šovasar bankai izdevās «ieekonomēt», ziņo «Neatkarīgā Rīta Avīze» (NRA).
Finanšu ministra Valda Dombrovska pārraudzītais VID šovasar atcēla lēmumu, saskaņā ar kuru Hansabankai būtu bijis valsts budžetā jāiemaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis 56 794 lati un soda nauda 113 588 lati, liecina NRA rīcībā esošais VID 2003. gada 11. jūlija lēmums.
Hansabankai labvēlīgais lēmums nodokļa jautājumā pieņemts pērnā gada jūlijā, bet īpašumu jautājumus, saņemot 169 063 latu kredītu Hansabankā, Repše esot kārtojis no pagājušā gada augusta.
Sākotnēji VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktore Janīna Stoļarova, veicot Hansabankas ienākumu nodokļa pārbaudi par 1999. gadu, bija nolēmusi, ka Hansabankai budžetā būtu papildus jāiemaksā 170 382 lati. Tam nepiekrītot, Hansabanka iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram Kārlim Ketneram, kas 2003. gada 11. jūlijā vienpersoniski nolēma, ka, «izvērtējot sūdzības izskatīšanas laikā iesniegtos papildu pierādījumus», taisnība ir Hansabankas pusē, un atcēla Stoļarovas lēmumu.
Stoļarova bija norādījusi, ka licences maksājumi firmām «Midas Kapiti International Limited» un «Nomad Software Limited», Īrijas firmai «Kindle Banking Systems Limited» par tiesībām izmantot datorprogrammas uzskatāmi par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu un par to no Hansabankas jāietur uzņēmuma ienākumu nodoklis. Ketners uzskatīja, ka uzņēmuma ienākumu nodoklis no licences maksājumiem nerezidentiem nebija jāietur.
Stoļarova sacījusi, ka neesot tiesīga komentēt viņas pieņemtā lēmuma atcelšanu, turklāt viņa nevarot komentēt arī Ketnera kā augstākas amatpersonas lēmumu, bet ticot, ka tas pieņemts pamatoti.
Repše neatzīst nekādas sakarības
Bijušais Dombrovska padomnieks Ketners VID ģenerāldirektora amatā nonāca, pateicoties «jaunajiem laikiem», kad no amata tika atbrīvots bijušais VID vadītājs Andrejs Sončiks, atgādina NRA.
VID Komunikāciju daļas vadītāja Agnese Grīnberga šo Ketnera lēmumu skaidrojusi: «VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes audita lēmumu par minētajām summām Hansabanka bija pārsūdzējusi VID ģenerāldirektoram, un 2003. gada jūlijā ģenerāldirektors atcēlis šo lēmumu, pamatojot ar neatbilstību likuma «Par uzņēmumu ienākumu nodokli» 3. panta 4. daļas 4., 5. punktam, tāpēc nav pamata likuma «Par uzņēmumu ienākumu nodokli» 6. panta 1. daļas 4. punkta nosacījumiem.»
«Šeit nav nekādu sakarību,» premjera viedokli paudis Repšes padomnieks Dans Titavs. Viņš skaidroja, ka VID lēmums par uzņēmuma ienākumu nodokļa atmaksas pieprasīšanu esot atcelts, pamatojoties uz tiesu praksi, un tam neesot saistības ar premjera un Hansabankas kredītsaistībām. Sīkākai informācijai Titavs ieteica sazināties ar VID.
VID esot citādāk interpretējis likumu
Hansabankas preses sekretārs Artūrs Eglītis skaidroja, ka nodokļu atmaksa no bankas sākotnēji tikusi prasīta «tādēļ, ka VID citādāk interpretēja likumu».
«Hansabanka šo interpretāciju tiesā apšaubīja un tiesā uzvarēja, tāpēc arī VID nolēma, ka mums šī summa nav jāatmaksā,» teica Eglītis. Hansabanka jau 2000. gadā tiesā esot apstrīdējusi vairākas VID interpretācijas. Tiesvedība šai lietā vēl neesot bijusi pabeigta, kad VID veicis kārtējo uzņēmuma ienākumu nodokļa pārbaudi par 1999. gadu un no bankas prasījis 170 000 latu.
«Bet, tā kā 2003. gadā tika apmierināta Hansabankas sūdzība pret VID par nepareizu nodokļu uzrēķinu 1996.– 1998. gadā, tad VID bija jāatceļ arī lēmums par 1999. gadu, tāpēc bankai nebija jāmaksā nekorekti aprēķinātais papildu nodoklis 56 000 latu apmērā, ne arī soda nauda 113 000 latu apmērā,» skaidroja Eglītis.
Viņš kategoriski noliedza jebkādu saistību starp nodokļu maksas atcelšanu un premjera kreditēšanu Hansabankā.