Atvērtā koda filozofija savijas ar mākslu

5. starptautiskais simpozijs projektā «RAM: Re-Approaching New Media» notiks Rīgā no 5. līdz 8. maijam. Simpozijs ir veltīts atvērtā koda (open source) idejām un to adaptācijai arhitektūrā un mobilo komunikāciju piesātinātajā pilsētā, lokatīvo mediju mākslā, kartografēšanā un bezvadu tīklu sociālajā organizācijā, tīklā raidošajos medijos un mobilo mediju akustiskajā šūntelpā.

Atvērtā koda idejas sakņojas zinātnieku un datorprogrammētāju kopienās, kur informācija par izpētes procesiem un to gala rezultāti tiek padarīti brīvi pieejami visiem interesentiem kopīgu ideju īstenošanas un nozares attīstības vārdā. Šajā kontekstā simpozija dalībnieki pētīs, kā, piemērojot atvērtā koda idejas mūsdienu arhitektūras, lokatīvās mākslas un tīklā raidošo mediju praksē, slēgtās sistēmas pārvērst atvērtās naratīvās struktūrās.

Tiks diskutēts arī, kā atvērtā koda koncepcija maina priekšstatu par autortiesībām un intelektuālo īpašumu, nodrošinot brīvu pieeju plašsaziņas līdzekļu saturam un veicinot sabiedriskā īpašuma paplašināšanos. Simpozija mērķis ir tuvoties interaktīvai kopsadarbības praksei un no autortiesībām brīvai kultūrai.

Simpozija programmā ir lekcijas, mākslinieku prezentācijas, multimediju un skaņu mākslas performances, kā arī radošās darbnīcas par tematiem «Lokatīvie mediji», «Atvērtā koda arhitektūra» un «Akustiskā šūntelpa». Simpozija noslēgumā 8. maijā notiks Atvērtā koda diena, kas veltīta publiskām diskusijām par brīvajām un atvērtā koda programmatūrām, brīvajiem bezvadu tīkliem, par to, «kā licencēt brīvību», par publiska, brīvi pieejama plašsaziņas līdzekļu satura nodrošināšanu, kā arī par situāciju Latvijā, valodu un Latvijas atvērtā koda asociācijas LAKA projektiem.

Simpozijs notiks RIXC telpās 11. novembra krastmalā 35. Šo pasākumu atbalsta Eiropas Savienības programma «Culture 2000», Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu Ministru padomes Informācijas birojs Rīgā.
Atvērtā koda diena notiek K@2 un RIXC sadarbības projekta «Innovation in Integration» ietvaros ar Eiropas Savienības programmas «Phare» atbalstu.

Ierosmei piedāvājam pāris domugraudus no simpozijam veltītā RIXC izdevuma «Nice Paper»:

«Datora operētājsistēma ir programma (kā «Unix», «Windows NT» vai «MacOS X»), kas ļauj datoram darboties pamatlīmenī un kalpo kā platforma, uz kuras var darboties citas programmas. Attiecinot šo analoģiju uz arhitektūru, telpiska operētājsistēma piedāvā struktūras daudzu arhitektūras programmu attīstībai. Šādā koncepcijā cilvēki paši ir savu telpu dizaineri–arhitekti vienkārši programmē metasistēmas.» (Usmans Haks.)

«..atvērtais kods piedāvā organizācijas modeli kolektīvai telpas problēmu risinājumu attīstībai, kurš ietver ēku būvniecību, mobilitāti, zaļo telpu, pilsētas atjaunošanu utt. Šie visi ir sarežģīti jautājumi, kas iepriekš paredz interdisciplināru pieeju, faktiski tos var atrisināt tikai sadarbojoties. Atvērtais kods pieņem, ka šīs idejas nav slēgtas un ir padarītas pieejamas citiem, kas savukārt var tās uzlabot. Tādējādi dizains no unikālas darbības pārtop sava veida evolucionārā procesā.» (Deniss Kaspori.)

«Režģtīkls.. ir radījis kņadu ap mobilo specializēto tīklu. Katrs, kurš nēsā šādu ierīci (kas atbalsta šo tehnoloģiju), kļūst par staigājošu personālo telekomu. Dinamiska, pašuzturoša programmatūru un datorkontrolēta radio maršrutēšana vienmēr atradīs tuvāko strādājošo mezglu noteiktajā amplitūdā un izmantos to informācijas nosūtīšanai. Ja šāda pieeja iegūs pietiekamu atbalstu, beigās tā varētu novest pie pasaules bez telekomunikāciju pakalpojumu piegādātājiem un cilvēki patiešām izveidotu tīklu.» (Armīns Medošs.)

«Tā kā (programmas) avota kods ir brīvi pieejams, to nevar kontrolēt kāda viena instance, piemēram, firma vai valdība. Tā attīstība drīzāk ir atkarīga no programmētāju un lietotāju kopienas. Tādēļ atvērtais kods atspoguļo šo kopienu intereses noderīgu programmu veidošanā, nevis komerciālās vai kontroles intereses, kas nereti saistītas ar privāto un slēgto programmatūru. Brīvās un atvērtā koda programmatūras ir ne tikai pašas par sevi labas programmatūras, bet tās ir arī daļa no plašāka tādas sabiedrības projekta, kur informācija ir pieejama visiem un plūst brīvi.» (Copyleft teksts.)