Pilnīgi droši apgalvot, ka bērna kopšanas pabalsts būs ievērojami lielāks no nākamā gada janvāra, varēs tikai tad, kad tiks pieņemts lēmums par attiecīgo budžeta līdzekļu piešķiršanu. Šim mērķim 2005. gada budžetā ir nepieciešami 30,6 miljoni latu.
Latvijas sabiedrības un īpaši ģimeņu, kuras vēlētos bērnus, satraukums — vai tiks palielināts bērna kopšanas pabalsts — nav bez pamata. Līdzšinējā pieredze liecina, ka jautājumi par bērnu pabalstiem ir bijuši kā karsts kartupelis. Kā piemērs jāmin peripetijas ap ģimenes valsts pabalsta palielināšanu. Kad pabalsts bija 4,25 lati, tika pieņemts lēmums to palielināt līdz sešiem latiem par pirmo bērnu ģimenē (par nākamajiem attiecīgi vairāk), tomēr politiķi nāca klajā ar dažādiem priekšlikumiem, kas kavēja šā pabalsta ieviešanu. Tika rosināts pabalstu palielināt tikai daļai bērnu — kuri dzimuši no 1999. gada, atlikt šīs normas stāšanos spēkā vai pat vispār šo normu izņemt no likuma. Šie priekšlikumi visdažādākajos veidos tika arī veiksmīgi realizēti, līdz ar to tikai pēc vairākiem gadiem ģimenes ar bērniem saņēma to, kas bija solīts — palielināt mazo ģimenes valsts pabalstu par 1,75 latiem.
Vēl iepriekšējās valdības izveidotā darba grupa sagatavoja koncepciju Par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, kas noteic: bērna kopšanas pabalsts no 2005. gada 1. janvāra ir personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas lielumā. Koncepcija ir pieņemta Ministru kabinetā, taču nav apstiprināti virkne citu normatīvo aktu, kas ļautu šādu pabalstu reāli ieviest. Valsts kancelejā tie pagaidām ir bez izskatīšanas. Pašlaik ir izskanējušas arī bažas, ka pabalstu palielināšanai nebūs naudas. Neatkarīgā noskaidroja, ka premjerministrs Indulis Emsis ir pieprasījis papildu informāciju, kādus vēl pasākumus varētu īstenot demogrāfijas situācijas uzlabošanai valstī. Tieši premjera padomniece Ilze Stobova, kas pirms tam bija Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre un vadīja darba grupu, kas sagatavoja gan šo koncepciju, gan citus priekšlikumus, pauž bažas, ka pabalstu palielinājums varētu nebūt tik liels, cik solīts, ka cilvēki esot maldināti.
Tajā pašā laikā ministri, kuri vistiešākajā veidā ir saistīti ar pabalstiem un ģimeņu jautājumiem, gandrīz vienoti sauc, ka pabalsti tiks palielināti, kā solīts. «Lēmums par bērnu kopšanas pabalstu paaugstināšanu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, un es kā labklājības ministre valdībā aizstāvēšu jauno vecāku pamatotās tiesības saņemt solīto valsts atbalstu paredzētajā laikā un apjomā,» sola Dagnija Staķe. «Bērnu dzimšanas un kopšanas pabalsti tiks paaugstināti 2005. gadā, kā tas ir paredzēts valdības deklarācijā — kā ministrs es apņemos darīt visu, lai šis uzdevums tiktu izpildīts,» saka bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Valdība ne reizi nav pārskatījusi vai apšaubījusi šo mērķi, uzsver Baštiks, tāpēc ir pilnīgi neizprotami bijušās LM parlamentārās sekretāres, premjera padomnieces Stobovas izteikumi par to, ka tā saucamo māmiņu algu ieviešanai nepieciešamais finansējums ir pārāk liela nauda valsts budžetam, turklāt bērnu pabalsti nav vienīgā valsts sociālā prioritāte.
LM savas kompetences ietvaros ir izdarījusi visu, lai, sākot ar 2005. gadu, varētu paaugstināt pabalstus, Neatkarīgo informēja ministrijas preses pārstāve Lelde Rāfelde. LM ir izstrādājusi un noteiktajā laikā iesniegusi Valsts kancelejā projektus grozījumiem valdības noteikumos, kas paredz bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstu palielināšanu. Šie grozījumu projekti valdībā pagaidām nav skatīti.
Koncepcija paredz: sākot ar 2005. gadu, palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 296 latiem (kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai faktiskajās cenās naudas izteiksmē), kā arī paaugstināt bērna kopšanas pabalstu. Nodarbinātām jeb sociāli apdrošinātām personām, kuras kopj bērnu līdz gada vecumam, pabalsta apjomu plānots rēķināt, ņemot vērā vidējo algu iepriekšējos 12 mēnešos pirms bērna piedzimšanas. Grozījumu projekts paredz, ka izmaksājamais pabalsts nevarēs būt mazāks par vienu un lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām. 2005. gadā minimālā mēnešalga būs 90 latu, tātad pabalsta minimums plānots 90 latu, bet augstākais — 450 latu.
Personām, kas nav sociāli apdrošinātas, pabalsta apjoms paredzēts 90 latu mēnesī. Savukārt personām, kuras kopj bērnu vecumā no gada līdz 2 gadiem, ikmēneša pabalsts plānots 30 latu apmērā. Bērna piedzimšanas pabalsta palielinājums prasītu 2,5 miljonus latu, savukārt māmiņu algu ieviešana — 30,6 miljonus latu.
Pabalstu palielināšana bija svarīgākā tēma, par ko diskutēja darba grupa, izvirzot priekšlikumus. Turklāt tika ierosināts ģimenēm, kuras izvēlas sertificētas aukles vai bērnudārza pakalpojumus, piešķirt subsīdiju pakalpojumu apmaksai, vai otrs variants — šos izdevumus ieskaitīt attaisnotajos izdevumos un neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tika ierosināts bērnu pārtiku un apģērbu aplikt ar nulles procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kā arī palielināt finansējumu bērnu rehabilitācijas iestādēm, lai novērstu rindu veidošanos.
Tāpat darba grupas locekļi rosināja piešķirt vēlēšanu tiesības visiem bērniem, kas ļautu politiskos lēmumus pieņemt atbilstošākus bērnu un ģimenes interesēm, kā arī sniegt vecākiem atbalstu ne tikai pirmajā bērna dzīves gadā, bet arī brīdī, kad bērns uzsāk skolas gaitas. Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta septembrī jau pirms vairākiem gadiem valdībai tika piedāvāta, taču naudas trūkuma dēļ dienasgaismu neieraudzīja.
Visām valdībām sāpīgo bērnu pabalstu jautājumu akcentē rīcības plāns — tas paredz no 2006. gada pakāpeniski palielināt ģimenes valsts pabalsta koeficientus līdz 2 par otro bērnu, 2,6 — par trešo un 3 — par ceturto un vairāk bērniem. Gadā šim mērķim vajadzētu 11 417 595 latus. Labklājības ministrijā (LM), kas ir atbildīga par šo uzdevumu, Neatkarīgo informēja, ka ministrija konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta pakāpenisku paaugstināšanu, tomēr konkrētu aprēķinu, kā palielināsies pabalsts, vēl nav. «Šis uzdevums pagaidām ir kā priekšlikums situācijas uzlabošanai, un, ja valdība to atbalstīs, tad arī vienlaikus tiks spriests par konkrētiem termiņiem un apjomu,» stāsta LM preses pārstāve Lelde Rāfelde, prognozējot, ka diskusijas varētu sākties nākamgad.
Tā kā rīcības plānu valdība nav apstiprinājusi un ir atdevusi Bērnu un ģimenes lietu ministrijai precizēšanai, Baštiks Neatkarīgajai teic: reālāk šā pabalsta palielināšana saistāma ar 2007. gadu.