Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir nosūtījis vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kurā lūdz izmantot viņas tiesības lūgt Saeimai vēlreiz izskatīt valdības sagatavotos grozījumus likumā par dzīvojamo telpu īri, kas paredz vēl divus gadus neatcelt īres griestus, aģentūru BNS informēja Rīgas Domē.
Domē skaidroja, ka, pēc Rīgas pašvaldības priekšpilsētu izpilddirekciju sniegtajiem datiem, Rīgā no denacionalizācijas sākuma kopumā īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdoti 57 206 dzīvokļi. Gandrīz pusei šo dzīvokļu īrnieku var rasties problēmas ar paaugstinātas īres maksas segšanu.
«Uzskatām, ka nav pieļaujama 25 000 ģimeņu izlikšana no dzīvokļiem likumdevēja nepārdomāto lēmumu dēļ,» vēstulē Valsts prezidentei raksta Bojārs.
Pēc galvaspilsētas pašvaldības uzskata, atbalstot Ministru kabineta izstrādātos grozījumus, tiktu aizsargāti tie īrnieki, kas dzīvokļus denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šajā laikā varētu sagatavot nepieciešamo likumu grozījumus, lai vidusmēra ģimenes, kas dzīvo šādos namos, varētu saņemt valsts garantētus kredītus vai citu palīdzību dzīvokļa problēmas risināšanai. Savukārt maznodrošinātiem un darbnespējīgiem iedzīvotājiem palīdzību sniegtu pašvaldība.
Rīgas Domes priekšsēdētājs atgādina, ka Rīgas pilsētā privatizācijas dēļ ir krasi samazinājies pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju apjoms, turklāt neviena no līdzšinējām valdībām nav sniegusi nekādu materiālu palīdzību jaunu dzīvojamo namu celtniecībai.
Saeima iepriekš noraidīja grozījumus likumā par dzīvojamo telpu īri, kas paredzēja īres griestus neatcelt vēl divus gadus, taču 2005. un 2006. gadā palielināt maksimālo īres maksu denacionalizēto namu īrniekiem. Deputāti pavēstīja, ka valdības iesniegtie grozījumi neatrisina problēmas nekustamā īpašuma tirgū.
Valdības vadītājs Indulis Emsis arī pēc Saeimas lēmuma joprojām nav mainījis nostāju un uzskata, ka īres griestus vajadzētu saglabāt vēl divus gadus. Līdzīgās domās ir arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs.
Ministrs solīja, ka pašvaldību ministrija turpinās darbu pie problēmas risināšanas un izstrādās jaunus priekšlikumus, taču kādi tie varētu būt, ministrs neprognozēja. Tomēr, pēc viņa vārdiem, kompromiss tiks panākts līdz gada beigām.
Valdības atbalstītie grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri paredzēja, ka īres griesti vairs nebūs spēkā nevis no nākamā gada, kā paredzēts pašlaik, bet no 2007. gada. Tomēr nākamgad īres griesti būs jāpalielina līdz 60 santīmiem par kvadrātmetru, bet 2006. gadā denacionalizēto namu īrniekiem noteiktā maksimālā īre nevarētu pārsniegt 72 santīmus par kvadrātmetru.
Namīpašnieku organizācijas iebilst pret valdības apstiprinātajiem grozījumiem likumā.
Pašlaik likums par telpu īri paredz, ka nākamgad beidz darboties pārejas noteikumi, kas denacionalizēto namu jaunajiem īpašniekiem liedza noteikt nekontrolēti augstu īres maksu iedzīvotājiem, kuri šajos namos mitinājās arī pirms to denacionalizācijas.
Īres griestus katru gadu palielina, un šogad tie ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Savukārt nākamgad visus ierobežojumus paredzēts atcelt, kas radījis bažas, ka uz ielas nonāks daudz ģimeņu, kuras nevarēs samaksāt augstāko īri.
Tostarp Igaunijas parlaments ir nolēmis atcelt valstī noteiktos īres griestus.
