2004. gada Nobela prēmiju ekonomikā ieguvuši Norvēģijā dzimušais Finns Hjidlands un Edvards Preskots no ASV, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.
Nobela prēmiju ekonomikā iegūst norvēģis un amerikānis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Balva viņiem piešķirta par darbu, pētot ietekmi, kādu uz ekonomisko ciklu atstāj tādi faktori kā ekonomikas, politikas un tehnoloģiju maiņas.
Balvu desmit miljonu Zviedrijas kronu (747 tūkstošu latu) apmērā viņi saņems svinīgā ceremonijā Oslo 10. decembrī.
Pagājušajā gadā par Nobela prēmijas laureātiem ekonomikā kļuva amerikāņu ekonomists Roberts Engls un britu ekonomists Klaivs Greindžers par «ekonomisko ciklu jaunu statistisko metožu radīšanai».
60 gadus vecajam Englam no Ņujorkas universitātes Nobela prēmija ekonomikā piešķirta «par analīzes metožu izstrādāšanu ekonomiskajiem cikliem ar izmaiņām, kas atkarīgas no termiņiem». Savukārt 69 gadus vecajam Greindžeram no Kalifornijas universitātes atzinība pausta «par analīzes metožu izstrādāšanu ekonomiskajiem cikliem ar kopīgām tendencēm (kointegrācija)».
Kā LETA jau ziņoja, 2004. gada Nobela miera prēmiju piektdien ieguva Kenijas vides aizstāve Vangari Maatai, kas kļūs par pirmo Āfrikas sievieti, kura saņēmusi prestižo balvu. Maatai apbalvota par viņas vadīto kampaņu, kuras laikā Āfrikā tika sastādīti desmitiem miljoni koku, lai palēninātu meža izzušanu un augsnes noplicināšanu.
Pagājušajā nedēļā Nobela prēmiju medicīnā ieguva amerikāņu zinātnieki Ričards Eksels un Linda Baka par darbu cilvēka ožas izpētē. Par Nobela prēmijas ieguvējiem fizikā tika pasludināti amerikāņu zinātnieki Deivids Gross, Deivids Policers un Frenks Vilčeks no Kalifornijas universitātes Tehnoloģiju institūta par atoma kodola daļiņas saistošo spēku pētījumiem.
Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta Izraēlas zinātniekiem Āronam Cihanoveram, Avramam Herško un amerikānim Ērvinam Rouzam par pētījumiem, kuros noskaidrots, kā cilvēka organismā tiek noteikti un sašķelti nevēlamie proteīni, pasargājot to no saslimšanas.
Savukārt Nobela prēmiju literatūrā ieguva Austrijas rakstniece un dramaturģe Elfrīde Jelineka. Viņai prēmija piešķirta par spēju «radīt muzikālu balsu un atbalsu plūdumu romānos un lugās, kas ar lielisku lingvistisku aizrautību atklāj sabiedrības klišeju absurdumu un to paverdzinošo spēku».