Starpministriju darba grupa, izvērtējot problēmas nekustamo īpašumu darījumos, ieteikusi valdībai samazināt nodevu, kas jāmaksā, pērkot vai pārdodot nekustamo īpašumu.
Varētu samazināt nekustamā īpašuma darījumu nodevu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban nekustamā īpašuma darījumi tiek aplikti ar nodevu 2% apmērā no darījuma summas. Starpministriju darba grupa informatīvajā ziņojumā, ko pagājušajā nedēļā izskatīja Ministru kabinets, secinājusi, ka šāda nodeva ir nesamērīgi liela, — informē Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa. Cilvēki līdz ar to tiekot rosināti uzrādīt mazāku darījumu summu, nekā tā ir patiesībā. Respektīvi, oficiālajos darījumos tie uzrāda mazāku nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas summu, nekā patiesībā samaksāts, lai nebūtu tik daudz jāmaksā nodevā valstij. Tas ne vien mazina iekasēto nodevu apjomu, bet, kā atzinusi arī darba grupa, kropļo īpašuma kadastrālo vērtību.
Jau līdz šā gada 16. decembrim valdība uzdevusi Tieslietu ministrijai izstrādāt plānu, kā novērst šo un vairākas citas ziņojumā konstatētās problēmas darījumos ar nekustamo īpašumu.
Izvērtējot informācijas plūsmu un pieejamību par atsavinātajiem īpašumiem, darba grupa vēl konstatējusi, ka personas laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem nedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, nedz zemesgrāmatā. Īpaši tas attiecoties uz valsts un pašvaldību iestādēm. Šī situācija tiek saistīta ar to, ka īpašniekam, kurš neplāno savu īpašumu pārdot, nav motivācijas vai nepieciešamības reģistrēt savu īpašumu, turklāt pašreizējā valsts nodevas aprēķināšanas kārtība neveicinot nekustamā īpašuma reģistrāciju. Tiek piedāvāts vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru, vienlaikus aktivizējot valsts un pašvaldību īpašumu reģistrāciju. Bieži vien no darījuma akta neesot iespējams identificēt nekustamo īpašumu vai tā objektu.
Starpministriju ziņojumā secināts, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem zemesgrāmatai ir jāiesniedz dokumenti, kurus zemesgrāmata varētu iegūt elektroniski no citām valsts iestādēm, tādējādi neapgrūtinot iedzīvotāju. Vēl problēma esot aktuālas informācijas trūkums par nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumiem un lietošanas tiesību aprobežojumiem. Novērots arī, ka pastāv tendence apiet pašvaldību pirmpirkuma tiesības, slēdzot dāvinājuma līgumus.
Kā problēma atzīta arī nepabeigtā zemes reforma, kas nelabvēlīgi ietekmējot nekustamā īpašuma tirgu. Zemes reformas pabeigšanas procesu kavējot būves, kurām īpašumtiesības nav noskaidrotas, jo personām nav īpašumtiesību pierādošo dokumentu par būves piederību. Kadastra reģistrā esot apmēram 60 tūkstoši šādu būvju.