Neņemot vērā izmaksu palielināšanos un darbaspēka trūkumu, būvniecības apjomi turpina palielināties, un šā gada pirmajos deviņos mēnešos to apjoms sasniedzis 550,5 miljonus latu, kas ir par 15,7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
«Būvniecības bums turpinās, un apjomi arī nākamgad palielināsies, lai arī nāksies droši vien izaugsmi mazliet piebremzēt, jo trūkst strādnieku,» par darbinieku izbraukšanu strādāt uz ārzemēm Neatkarīgajai sūkstījās Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Viņš teica, ka nākamgad strādniekiem algas būs jāpalielina vismaz par 20–25%, citādi vispār tukšiniekos palikšot.
Cenas ceļas arī būvniecības materiāliem. To, par cik būvniecības izmaksas varētu pacelties nākamgad, V. Puriņš nevēlējās prognozēt, taču par šo gadu viņš pastāstīja, ka celtniecība kļuvusi dārgāka vidēji par 40 latiem uz kvadrātmetru. Iepriekš bijis jāmaksā kādus 300 latus par kvadrātmetru (tas ir atkarīgs no būvniecības materiāliem), bet tagad tie jau ir 340 lati, stāstīja asociācijas prezidents.
Jaunie projekti par 29% vairāk
Salīdzinot ar 2004. gada deviņiem mēnešiem, jaunās būvniecības apjomi (salīdzināmās cenās) palielinājušies par 29,2% jeb par 61,7 miljoniem latu – liecina CSP dati. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi – attiecīgi par 4,9% un 13,0 miljoniem latu. Jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms sporta ēku būvniecībā audzis 2,5 reizes, dzīvojamo ēku, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku – 1,5 reizes, ielu un ceļu – 1,4 reizes. Savukārt ostu būvniecības apjomi samazinājušies par 20%, administratīvo ēku – par 3,4%.
2005. gada deviņos mēnešos ekspluatācijā esot nodotas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 368,0 tūkstoši kvadrātmetru, no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 212,1 tūkstotis kvadrātmetru (2004. gada deviņos mēnešos attiecīgi 285,8 un 189,2 tūkstoši kvadrātmetru).
Mūsējie mazāk būvē ārzemēs
No 550,5 miljoniem latu būvniecības apgrozījuma šā gada deviņos mēnešos, pēc CSP datiem, citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 1,8 miljonu latu apmērā. Tai pašā laikā arī mūsējās celtniecības firmas veikušas būvdarbus ārpus Latvijas, taču par 0,8 miljoniem latu mazāk nekā pērn, sasniedzot kopējo apgrozījumu 5,9 miljonu latu apmērā. Visvairāk būvdarbu veikts Eiropas Savienībā un NVS valstīs – attiecīgi 2,7 un 2,5 miljonu latu apmērā.
2005. gada deviņos mēnešos ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – darījumu centrs un dzīvojamā ēka Centra nams, divi jaunuzbūvēti Baltijas krievu institūta studiju korpusi, jauns bērnudārzs Dreiliņos, Daugavpilī – rekonstruētā autoosta un viesnīca Park Hotel Latgola, rekonstruētais stadions Esplanāde, Ventspilī – a/s Ventspils Grain Terminal graudu terminālis, Jūrmalā – jauna pirmsskolas mācību iestāde Namiņš, Rīgas rajonā – Jaunmārupes sākumskola, Preiļu rajonā – a/s Preiļu siers Čedaras siera ražotne, Cēsu rajonā – jauna alus vārītava a/s Cēsu alus.
Tuvu 700 miljoniem latu
Savukārt no lielajiem projektiem, kur būvniecība var turpināties, jāmin hokeja halles, vairākas viesnīcas Rīgā, turpina attīstīties arī dzīvojamais fonds ar vairākiem lieliem projektiem. V. Puriņš Neatkarīgajai lēsa, ka līdz šā gada beigām būvniecības apjomi būšot tuvu pie 700 miljoniem latu.
Pagājušajā gadā tika sasniegti 565 miljoni latu, bet šogad deviņos mēnešos, kā jau iepriekš minēts, bijuši 550,5 miljoni latu. Pēc V. Puriņa teiktā, parasti uz gada beigām būvnieki steidz nodot objektus, un tad pieaugums ir lielāks. Jāpiebilst, ka būvniecības apjomu palielina arī Eiropas Savienībā pieejamie fondi, kas gadā vien būvniekiem sastādot aptuveni 120 miljonus latu.